Ziņas no Bassano II
Prognoze piepildījās! Maskava, ziņojam.
Ir, šodien ir ...
... visapkārt skan baznīcu zvani, siesta savā pilnbriedā, cilvēki un daba atpūšas un tagad atpūšamies arī mēs. Vēl vakardien vakarā uzbraucām kalnā ar domu, ka nu moš, moš kādā brīdī caur mākoņiem mazliet iespīdēs saule un paraus kādu burbuli ko apsedlot, bet tā vietā dabūjām jau izklātos spārnus locīt prom no atnākušā lietus un pēc 30min gaidīšanas, veikt pagodinošo 15min balasta lidojumu ar īsu uzkavēšanos mini dinamikā ;-) Nekas, toties gaidot startā dabūjām vairāk parunāt ar „vietējiem no Holandes”, kas pastāstīja par vietējiem fenomeniem no kā būtu jāuzmanās, kā arī pēkšņi uzzinājām par it kā aizliegto zonu apm. 7km pa kreisi no starta, kas tagad sanāk nostājās tieši ceļā Ilmāra labi izplānotajam 25km turp/atpakaļ maršutam. Smejoties vēl savā starpā ar Ilmāru noteicām, ka tie džeki tač no Amsterdamas un noteikti dažādas enerģijas zonas redz vairāk vai mazāk atkarībā no laika, kas pagājis pēc kārtējās pīppauzes ... ;-) Tā arī nostartējām, paplivinājāmies jau pieminētajā minidinamikā un ar milzīgu gandarījumu nolaižoties secinājām, ka esam atbraukuši 2300km, lai līdz perfektumam uztrenētu balasta lidojumus lietū. Viss, basta – uz šodienu (Trešdiena, 22.04.2009) tika liktas lielas cerības.
Prognoze piepildījās un šodien jau agri no rīta bija skaidrs, ka beidzot kāds necaurredzamo mākoņu segu pavilks uz citu stūrīti, kur lietu tagad gaida vairāk – mums šī būs lidojamā diena. Pēc trīs dienu nīkšanas esam tuvāk iepazinuši Bassano kalnu viesmīlību un sniegoto kalnu virsotnes. Protams, pēc klusuma perioda, šodien uz starta piloti ar spārniem un deltām līda no visām pusēm, kur nu kurais. Viss norādīja uz to, ka 10:00 kad braucām augšā, diena jau ir sākusies - deltu startā bija dzīvā rinda ar kādiem 10 jau startēt gataviem pilotiem, mūsu laukumiņā tas pats – tikko kā pilots nostartējis, viņa vietā stājas nākošais izklāties un sagatavoties savam startam. Mierīgi pastījāmies kā viss konveijers darbojas, piepalīdzējām arī vairākiem citiem nostartēt, sagaidījām līdz kāds Poļu studentu grupas pirmziemnieks ievēlās no gaisa krūmos un mierīgi taisījāmies arī paši.
Šodien Ilmārs startēja pirmais un ar dažiem manis asistētiem restartiem mūsu maršutu izsalkušais biedrs jau atradās pie pārējiem gaisa kuģu vadītājiem – starta burbuļu un termiku apstrādes fabrikā. Īsu brīdi pēc viņa arī pats sakravājos un ar visnotaļ šķību spārna izcelšanu un sekojošām korekcijām devos Ilmāram pakaļ. Varēja just, ka iepriekšējās dienās saņemto mitrumu, zeme tagad bez skopuma un nebaidoties dod paraplānu un deltu saplosīšanai. Tā arī mierīgi uzsāku taustīties, bakstīties, griezties un ķert visu ko var saķert, lai tiktu pēc iespējas ātrāk prom no starta un pēc iespējas augstāk, tur kur tirkīza/oranžais Ilmāra spārns virs kores jau skaidri ierādīja pārējiem, kas darāms. Pašam priekš sevis par patīkamu pārsteigumu, visnotaļ ātri atkal sajutu termāļu garšu un ar vēsu prātu laidos pa termāļu trepēm prom pakaļ Ilmāram uz sniegotajām virsotnēm. Apciemoju Bassano kara nocietinājumu muzeju/monumentu sniegotajā virsotnē (apm. 9km no starta) un Ilmārs tajā laikā jau bija paspējis aizlidot līdz nākošajai ielejai (apm. 10km) , kurai neizlēmās doties pāri. Tā vietā abi atgriezāmies atpakaļ virs starta, kur tagad 1600m-1900m augstumā grieza bariņš ar visiem cītīgākajiem censoņiem. Tas nebūtu Ilmārs, ja nākošais viņa gājiens jau nebūtu pāri mazākai ielejai pa labi no starta un nepiegriežot nevienu metru ielejas otrā pusē, neatmetoties aizgāza pāri arī otrai nu jau lielākajai ielejai prom uz rietumiem. Palicis viens no sākumā domāju viņam iet pakaļ, tomēr ar sākotnējo augstuma starpību, netiku nemaz pirmajai ielejai pāri un griezos atpakaļ uz jau pārbaudīto starta rajonu, lai cīnītos par „izdzīvošanu”. Tā arī pabumbulējos vietējos burbuļos, tomēr tā kā nu jau vējš bija nopietni cēlies, neizlēmu nekur doties un brīdī, kad sajutos jau gan šodien izvingrinājies, gāju uz finišu. Ilmārs nu jau vairs nebija pa rāciju sasaucams un nodomāju, ka gan jau viņš pados ziņu, kad nāks atpakaļ.
Ilmārs padeva ziņu ... pa telefonu ... un atsūtīja koordinātes, kur viņu savākt ;-) Lidojums bija beidzies sasniedzot apm. 18km no starta un nespējot tikt galā ar vietējās topogrāfijas uzdotajiem vingrinājumiem. Tajā vietā kalni pāriet vairāk līdzenumā un tikai atsevišķi pauguri devuši kādu + m/s. Nu nekas, toties man tika Ilmāra gatavotas garšīgas pusdienas/vakariņas un tagad sēžam, malkojam aliņu un domājam, kas šodien vēl priekš pirmās dienas palika neizdarīts?! Atbildes radīsies pašas no sevis un līdzīgi kā mēs atrisinājām Holandiešu aizliegtās zonas jautājumu praksē apskatoties kur tad viņa ir (nav), tā arī rīt mēģināsim rast atbildes uz šobrīd aktuālām lietām: kā tikt tālāk ejot gan pa kreisi, gan pa labi. Bet tas tad lai paliek nākošajam rakstam un, cerams, arī labākiem mūsu GPS trekiem iekš XContest.org.
WE FLY ;-)
P.S. Bildes ieliksim tad, kad Max dos mums tādu iespēju kā izveidot galeriju! *$%#
