Ilgi gaidītītais Rīgas pārlidojums: KAUGURI - SAULKRASTI paveikts!

Rekordliels paramotoristu skaits Latvijas simtgades lidojumā "Pa Krasta līniju".

Šajā posmā mums bija nepieciešams šķērsot Rīgas lidostas kontrolējamo zonu (RIGA CTR), tāpēc tika veikta īpaša sagatavošanās, saskaņojot visas nepieciešamās atļaujas, lai šo lidojumu varētu realizēt. Saskaņošana ilga 2 mēnešu garumā. Mums tika piešķirti 3 datumi konkrētos laikos, kuros atļauts šķērsot Rīgas Lidostas gaisa telpu. Tikai 3 iespējas, un cerība, kā kādā no šīm dienām būs lidojumam labvēlīgi laikapstākļi.

Pirmajā noteiktajā datumā jūras krastu bija pārņēmušas spēcīgas brāzmas ar stipru lietu. Lidojumu atcēlām. 2. noteiktajā datumā, kas bija tieši pēc nedēļas, izskatījās daudz cerīgāk. Lai arī laikapstākļu prognozes bija ļoti atšķirīgas, nolēmām riskēt un sapulcējāmies pat 18 piloti. Taču īsi pirms pacelšanās laika mūs pārsteidza lietus, kuram pēc prognozes tur nevajadzēja būt. Lidojumu atkal atcēlām. Bija atlikusi vēl tikai viena – pēdējā iespēja. Noteiktais datums pēc nedēļas. Visi cerējām uz kaut cik lidojamiem laikapstākļiem, galvenais, lai tikai nelīst. Bijām gatavi lidot jebkādos vēja apstākļos, tikai lai nelaistu garām iespēju pārlidot Rīgu. Un, kā par lielu pārsteigumu, tieši pēdējā noteiktajā datumā laikapstākļi iegrozījās ļoti labi un, salīdzinot ar iepriekšējiem datumiem, ideāli piemēroti šī posma lidojumam. Īsi pirms plānotās pacelšanās pierima brāzmas, lietus mākoņi pabīdījās malā un vējš pagriezās tieši mums vēlamā virzienā. Labāku sakritību nevarējām vēlēties! Bija pienācis īstais brīdis, vārda vistiešākajā nozīmē - vienreizējam lidojumam!

Bijām 17 piloti. Bet diemžēl posmu nolidoja tikai 16 spārni, jo vienu no pilotiem īsi pēc pacelšanās piemeklēja tehniskas problēmas ar motoru un viņam nācās izstāties. Līdz ar to, šo posmu nolidoja 16 paramotoristi. Neskatoties uz to, šis bija lielākais pilotu skaits līdz šim, kas devies kopīgā lidojumā ne tikai šī projekta ietvaros, bet arī visā Latvijas paramotorisma vēsturē.

Sākotnēji posms tika plānots no Ķesterciema uz Saulkrastiem (95km), taču, ņemot vērā konkrētā brīža vēja virzienu un brāzmainos vējus Engures pusē, samazinājām maršruta garumu par 30 km, sākot šo krasta lidojumu no Kauguriem.

Par lidojuma drošību uz zemes šajā posmā rūpējos es. Beidzot Andrim P., kurš gandrīz uz katru iepriekšējo posmu mums bija līdz kā lidojuma drošības uzraugs, bija iespēja piedalīties arī kā pilotam un izlidot vienu no skaistākajiem un visilgāk gaidītākajiem posmiem manā vietā.

Par pacelšanās vietu izvēlējāmies Spuņciemu, kur ir daudz līdzenu pļavu, jo konkrētā brīža vēja virziens nebija pateicīgs, lai celtos pludmales zonā. Arī lielais pilotu skaits bija nozīmīgs faktors. Tā kā pacelšanās ir pati bīstamākā daļa, tad tai bija jābūt uz iespējami piemērotāka, un plašāka laukuma, kurā būtu pēc iespējas mazāk šķēršļu.

Ierodoties Spuņciemā jau 2h pirms plānotā pacelšanās laika, bija skaidrs, ka starti būs jāorganizē no vairākām pļavām vienlaicīgi. Ne tāpēc, lai tas skaistāk izskatītos no malas, bet drošības apsvērumu dēļ. Lai katrs pilots varētu aizņemt savu vietu, un, ceļoties gaisā netraucētu viens otram, 17 spārni tika izklāti pa divām pļavām ceļa abās pusēs. Skats bija iespaidīgs.

Viss noritēja ļoti organizēti. Piloti izkārtojās viens otram blakus, katrs sev aizņemot savu iedomāto skrejceļu. Kopīga sapulce pirms starta, kurā saskaņojam ierīces un izrunājam visus noteikumus gaisā, lidojuma trajektorijas, zonas, atļautos augstumus, u.c. svarīgas lietas, lai šis gaisa ceļojums būtu drošs un, galvenais, lai viss noritētu atbilstoši visiem gaisa satiksmes noteikumiem. Piloti gatavi pacelties. Katrs ieņem savu vietu un gaida pacelšanās laiku.

Ir pienācis norunātais laiks, 18:00, un, kā pēc pulksteņa, spārni viens pēc otra sāk celties gaisā. Skats no malas iespaidīgs. Tik organizēti un skaisti, tie viens pēc otra paceļas, kā putnu bars, kuru izbiedējis kāds garām braucošs auto. 15min laikā visi piloti jau ir gaisā un gatavi doties distancē. Arī šajā posmā pilotu sastāvā bija viens tandēms, kur kā pasažieris šajā ceļojumā mums pievienojās topošā pilote Madara L. no Jēkabpils.

Piloti dodas taisnā virzienā uz Kauguru pludmali, no kurienes tad arī ir paredzēts sākt šo krasta līnijas ceļojumu. Diemžēl, no 17 spārniem, kas startējuši, tikai 16 ir tikuši līdz jūras krastam. Pilotu Māri gaisā pievīla dzinējs un viņam nācās nosēsties un izstāties no šī ilgi gaidītā posma. Veiksmīgi piezemējies, Māris nodod ziņu pārējiem, ka viss kārtībā, un piloti dodas maršrutā pa krasta līniju uz Saulkrastiem.

Šis ilgi gaidītais posms bija liels piedzīvojums katram no dalībniekiem, jo šķērsot lidostu kontrolējamās gaisa telpas paramotoristiem ikdienā nav atļauts. Bet, pateicoties šim projektam, mums tika dota šī unikālā iespēja - lidot gar pašu galvaspilsētu. Jūrmala - Lielupes, Daugavas un Gaujas ietekas – Rīgas silueti. Tas ir tas, par ko katrs paramotorists ir sapņojis. Un te nu tas viss ir, tepat zem kājām. Piloti ir sajūsmā, uzņem neaizmirstamus kadrus un dalās viens ar otru iespaidos pa rācijām. No mākoņu malas ik pa laikam iespīd arī pa kādam saules staram, kas visu izkrāso vēl skaistākās - saulrieta krāsās. Gaisā valda pilnīgs miers un gaiss ir tik stabils, ka labākus lidojuma apstākļus nevar vēlēties.

1,5 - 2h ceļā un spārni jau ir galamērķī – Saulkrastos, kur viņus sagaida līdzjutēji cītīgi vicinot Latvijas karogu. Piezemēšanās laukumu nevar nepamanīt. Gan nejauši skatītāji, gan līdzjutēji ir sapulcējušies Saulkrastu pludmalē atbrīvojot plašu laukumu pilotiem, kur nosēsties. Ikdienā redzēt tik daudz paramotorus gaisā, nav gadījies nevienam. Lai arī lidojuma laikā tie līdz Saulkrastiem jau bija izretojušies, ņemot vērā katra spārna atšķirīgo pārvietošanās ātrumu, un visus kopā gaisā nebija iespējams saskaitīt, tas tāpat bija liels pārsteigums pludmales apmeklētājiem, jo spārni nebeidza parādīties pie apvāršņa. Kad jau pirmie, kas ieradušies galamērķī jau ir nolaidušies, parādās arvien jauni. Tas izbrīnīja daudzus krastā vērojošos garāmgājējus.

Līdz ar saulrietu visi 16 piloti ir veiksmīgi piezemējušies. Saorganizējamies kopbildei un atlikušais vakars paiet jūras krastā daloties iespaidiem un sajūtām. To katram bija daudz.

Tā kā šo posmu drošības apsvērumu dēļ mēs saīsinājām, ir palikusi vēl viena maza krasta līnijas daļa, kas vēl jānolido, lai mēs būtu piepildījuši savu mērķi un aplidojuši visu Latvijas krasta līniju. Ķesterciems – Vaivari (30km). Tikai tik vien ir palicis. Tas būs noslēdzošais posms, kurš drīzumā arī tiks realizēts un mūsu mērķis būs godam izpildīts!

Paldies visiem pilotiem, kas piedalījās! Jūsu atsaucība ir radījusi Latvijai jaunu rekordu - 16 motoparaplāni kopīgā lidojumā. Un ceru ka tas ir tikai sākums! Paldies līdzbraucējiem, kuri atbalstīja pilotus un palīdzēja sagatavoties. Protams, LIELAIS paldies CAA pārstāvjiem, kuri mums deva šo iespēju - izlidot cauri Rīgai. Bez viņu pretimnākošās attieksmes un līdzdalības, šo projektu realizēt nebūtu iespējams. Daudz pūļu un laika šai pilotu ambīcijai veltīja arī mūsu LPF prezidents Normunds, kuram īpašs PALDIES!

Piloti, kas piedalījās:

Dzintars Slapjums

Gatis Lecītis

Andris Pāže

Aldis Pāže

Armands Ozols

Atis Garklāvs

Aigars Briune

Edgars Mitris

Agris Feldmanis

Gvido Liepiņš

Roberts Onkelis