(2. SĒRIJA) Stāsts par manu nejaušo rekordlidojumu ...... iespējams, ka nosapņotu
Tik daudz drēbes neatceros, ka kādreiz būtu vilcis mugurā uz lidojumu.
Kājās bija parastas bikses, jo lidoju ar kokonu, kas nozīmē, ka kājām būs ļoti silti, jo vējš aptek ap aerodinamisko iekares kokonu un netiek pie kājām, lai tās lieki nedzesētu. Tiesa vasarā Jūrkalnē lidojot zemā augstumā, kur ir diezgan silti, pieļauju šādā kokona iekarē var dabūt cieti varītas Lieldienu olas, ar ko uzvarēt olu cīņās! :D
Ilustratīva bilde (lidoju ar identisku iekari):
Tātad kājās man bija tikai bikses, bet mugurā es uzvilku 1 T-kreklu 2 džemperus un 1 pabiezu sporta jaku un pa virsu tam visam vēl vēja necaurlaidīgu vējjaku. Rokās parastie Macpara cimdi, kas ir diezgan smalki, ka varētu ar tiem spēlēt klavieres, attiecīgi, viegli darboties ar stropēm. Cik pēc variometra skatījos, tad ar šiem cimdiem līdz 1800 metriem jutos ļoti komfortabli, ap 2200 metriem nedaudz sāka salt pirksti, bet ap 2600 metriem rokas sāka salt diezgan pamatīgi, ka bija jāvingro, lai tās sasildītu.
Ilustratīva bilde (lietoju identiskus cimdus):
Kad biju pabeidzis ģērbšanās operāciju, tad jutos nedaudz kā kosmotauts. Lai aizvērtu iekari tagad man vajadzēja diezgan ievilkt manu nopakoto apaļo vēderu. Protams, sāka palikt karsti un sviedri nedaudz sāka tecēt no pieres rajona. Ātri saslēdzu iekari ar paraplānu, ieslēdzu rāciju, vairometru un GPS un teicu Varim, ka varam sākt. Varis mani sāka vilkt augšā. Teikšu atklāti – uzvilka sū*īgi. Kaut kādas problēmas ar jaudas iedošanu bija. Es tiku vilkts apmēram ar 1-2 m/s uz augšu. Dažbrīd pat lejā gāju. Uzvilka mani apmēram 350 metru augstumā. Šādā augstumā es pat negrasījos meklēt nekādus termāļus, lai arī termāļus var atrast vienmēr, pat pēdējos 30 metros dažreiz. Lidoju pa taisno atpakaļ uz startu un steidzīgi griezu lejā spirāli, lai mani ātrāk vinčotu atkal un šoreiz augstāk. Ļoha tajā brīdī joprojām tusēja turpat pie lidlauka savos 800-1000 metros.
Nolaidos. Varim palūdzu, lai droši dod stiprāku jaudu. Šoreiz uzvilka apmēram 500 metru augstumā. Nodomāju, ka labs augstums un sāku meklēt kādu augšupejošo plūsmu. Ilgi nebija jāmeklē – turpat uz šosejas pusi atradu plūsmu. Taustījos pa to plūsmu un centos to iecentrēt, jo cēliens nebija stabils. Grozījos, grozījos, kamēr sāka celt samērā stabili.
Ar šo termāli izgriezu 2 km augstumu. Nodomāju, ka tagad jūtos ļoti stabili, lai dotos pārliecinošā XC lidojumā. Un devos arī. Atklāšu, ka viens no iemesliem kāpēc sāku lidot XC bija tāds, ka vēlējos iegūt D kategoriju, kas apliecina, ka esi maršrutu pilots. Un, lai to sasniegtu vajag nolidot 5 lidojumu līdzenumos virs 30 km un 5 lidojumos kalnos virs 30 km. Tad nu šis bija mans pirmais lidojums līdzenumā, lai sāktu vākt šos maršrutus. Kāpēc to saku tagad, tāpēc, ka no šī 2 km augstuma pēc nepilnas stundas būšu nolidojis apmēram 25 km distanci un būšu 300 metru augstumā ar lielu risku izsēsties un nepaspēt nolidot plānotos 30 km. Un pat labais Varis mani lejā negaidīs ar vinču, lai mani atkal paceltu gaisā! :D Tā būtu izgāšanās, jo 30 km tur nesanāktu. Pie šī tūlīt atgriezīsimies.
Tātad uzgriezu ar pirmo termāli 2000 metru augstumu. Telefonā bija ieslēgta www.livetrack24.com izsekošanas funkcija un Varis tikmēr viens pats sēžot uz lidlauka savā SMART vinčā pētīja telefonā, kā tajā brīdī lidoju. Varis mani pa rāciju prasīja, cik man augstums, atbildēju, ka tajā brīdī 1800 metri. Varis nokomentēja, ka Live Track 24 mājas lapā redz precīzi to pašu un nosprieda, ka laba štelle šī lidojuma tiešraide. Zināju, ka caur šo mājas lapu mani vēro vairāki Latvijas piloti un ne tikai, kas man radīja nelielu satraukumu. Jutos, kā 8 gadu vecumā, kad man skolas Ziemassvētku pasākumā vajadzēja spēlēt ludziņu kopā ar pārējiem klases biedriem jeb citiem vārdiem es jutos kā uz skatuves un ka katrs mans pagrieziens termālī tiek vērtēts. Jutos atbildīgs darīt labāko, ko varu, lai attaisnotu skatītāju azartu vērojot mani šajā lidojuma tiešraidē.
Atgriežamies pie lidojuma. Lidoju, esmu virs Jēkabpils. Esmu sajūsmā, jo pirmo reizi lidoju virs Jēkabpils. Ieraugu karjeras ūdens tilpni, kur tik daudz reizes peldēts un pirmo reizi esmu virs tās. Paķēru telefonu un nofotogrāfēju. Ieraugu, ka tepat arī mākonītis un arī uztaisu bildi.
Viss šķiet skaisti, bet pie sevis nedaudz uztraucos, kaut man sanāktu nolidot tos 30 km, lai būtu ieskaitīts 1. maršruts. Kad termālis beidzās, tad lidoju tālāk pa vējam. (Pa vējam nozīmē, ka lido tajā virzienā, kur GPS rāda vislielāko ātrumu, tātad ātrāk ir iespējams nolidot garāku distanci. Lidoju, lidoju, lidoju un īsti nekādi termāļi mani tālāk vairs nesagaida. Sāku nedaudz izjust stresu par maniem 30 km. Kā redzam bildē, tad tas bija viens termālis, kas mani pacēla un pēc tam es gāju lēnām lejā.
Skatos variometrā, kā man zūd augstums no 2000 metriem līdz 1500 metriem, tad līdz 1000 metriem……..Kad man bija 800, tad domāju, ka nu tas taču arī ir labs augstums un cerību nezaudēju. Un kā nav tā nav termāļu un pat burbuļu, kas mani kaut cik pieturētu vienā augstumā. Saprotu, ka jāsāk ieslogot procesors savā galvā. Mēģinu atcerēties, ko esmu dzirdējis no citu pilotu mednieku stāstiņiem par saviem XC lidojumiem. Skatos uz zemi un ieraugu, ka man priekšā kaut kādi vidēja lieluma ezeri. Tas, ko es noteikti zinu, ka ūdens tilpnes termāļus ļoti labprāt neitralizē. Bet man vairs diži nav kur likties, jo atpakaļ pret vēju nelidošu un pa labi vai pa kreisi arī nav jēga lidot, jo abās pusēs ir pa ezeriņam.
Kad man jau 700 metru augstums, es palaidu procesora jaudu uz 60%, kad sasniedzu 600 metrus, tad uz 70%, bet kad mans augstums sita 400 metru atzīmi es biju saasinājis visas savas maņas, mēģināju atcerēties visus dzirdētos mednieku stāstus un atrast kādu sakarību ar to, ko redzēju zem sevis. Procesors tika ieslēgts uz 100%. Acis šaudījās, stresoju, ka man pietrūks tikai kādi 3-4 km beigās, lai sasniegtu 30 km atzīmi. To cik esmu nolidojis es zināju pēc GPSā atliktā punkta Krustpils lidlaukā, attiecīgi, redzēju pa taisni cik tālu esmu no lidojuma sākuma vietas.
Jau skatos, kur es pie šosejas piezemēšos un te labajā pusē ieraugu laikam purvu. :D Kāpēc laikam? Tāpēc, ka pirms tam nevienu purvu no gaisa dzīvē vēl nebiju redzējis. Vienīgi tik cik citu pilotu fotogrāfētajās bildītēs. Tad nu atpazinu, ka tas ir purvs un savā arhīvā, kas atrodas manā galvā un procesors momentāli atrada atbilstošu mednieku stāstiņu. Tas bija Mišas mednieku stāstiņš pirms tam ziemā, kad viņu intervēju, kur Latvijā labāk meklēt termāļus. Esot savos 400 metros spilgti ieraudzīju sev priekšā Mišas seju, kā paplašinātās realitātes briļļu ierakstu no ziemā stāstītā mednieku stāstiņa. Miša man azartiski un pārliecinoši saka, ka purvi tas ir pipec SPĒKS, ka tie Tevi var celt pat ar plus 5 m/s uz augšu un vēl vairāk. No Mišas biju sapratis, ka purvi ir teju termāļu ražotne. Tiesa Miša beigās pieminēja, ka purvi ir arī ļoti bīstami, ja nāktos tajos piezemēties, jo tajos var grimt un netikt ārā.
Un hops – man rīcības plāns bija rokā. Vajag maukt uz to purvu. Sliktākajā gadījumā sēdīšos uz tur izveidotās taciņas, ja redzēšu, ka nevaru aizvilkt atpakaļ uz šoseju. Vismaz man likās, ka tur ir taciņa no saviem 400 metriem. Varbūt arī nebija. :D Pie sevis nodomāju, ka Tu, Termāli, tikai parādies man un es Tevi vaļā nelaidīšu ne par ko - tāpat kā vecmeita nelaistu vaļā tikko satiktu vīrieti! Tāpat es biju nolēmis - ja satikšu tuvākajā minūtē termāli, tad sorry - Tev no manis vaļā vairs netikt. :D
Un tā arī notika! Ielidoju virs purva un saņēmu spēcīgu sitienu uz augšu. Ar visu savu koncentrāciju, maņām un 100% procesora jaudu sāku griezties uz apli, lai nepazaudētu šo dabas brīnumu - TERMĀLI. Priekš manis tas bija reāls kociņš-glābējs. :D Jeb palačka- viručalačka! :D
Un tā es laimīgi satraukts izmantoju purva mātes doto dāvanu – spēcīgu un konkrētu termāli, kuru negrasījos laist vaļā un arī nepalaidu. Šo termāli izgriezu no nožēlojamiem 300 metriem līdz atdurei, kā saka jeb tiem pašiem 2000 metriem, kas iepriekš, jo tajā brīdī tā bija “bāze”. (Tā saucamā “Bāze” citiem vārdiem nozīmē augstumu līdz kuram vari tikt jeb vēl citiem vārdiem tas ir rasas punkts, kur termālis sāk kondensēties un pārvēršas par mākoni, attiecīgi, termālis izbeidzas pie mākoņa un augstāk īsti vairs neceļ. Dažreiz sanāk, ka termālis ieceļ arī mākonī. Bet mākonī lidot ir aizliegts, jo tur var satikt kādu citu paraplanieristu, ar to saduroties.)
Līdz tam brīdim biju guvis pirmo mācību – purvs strādā, bet ir kā krievu rulete. Situācija ir rūpīgi jāizvērtē vai ir vērts riskēt lidot virs purva zemā augstumā. Manā gadījumā purvs nebija liels un redzēju, ka varbūt aizvilktu līdz šosejai vai arī rezerves plāns bija sēsties uz purva taciņas. Bet lidot zemā augstumā virs purva BEZ REZERVES PLĀNIEM ir ļoti, ļoti bīstami. Tā nu es tiekot tajos 2 km, kā es saku muļļājos, jo esot tik augstu pie mākoņiem lejā vairs diži nelaida.
Un te es guvu savu otro mācību. Kad esi zemu, tad ir liels risks “izkrist” no plūsmām, jo zemā augstumā bieži termāļi vēl nav stabili noformējušies, kā arī svarīgi, ka zemā augstumā ir javadās pēc zemes izskata, kā purvi, meži, uzarti lauksaimniecības lauki utt. – vietas, kur varētu atrauties termāļi no uzkarsušās zemes, ja reiz esi tajā brīdī termāļu meklējumos. Bet kad esi pie mākoņu bāzes, tad esi "zirgā". Tur visu laiku pietur diapazonā no -0,5 m/s līdz +0,5 m/s tādā veidā vari virzīties kopā ar mākoni kaut arī tā nav ātrākā stratēģija, ja ir vēlme ātrāk tikt uz priekšu, pie tam mākonis kaut kad arī izšķīdīs, kad tiks beigts barot ar termāļa siltā gaisa enerģiju.
Lai izmantotu pilnībā visu purva termāli un sasniegtu 2 km augstumu man vajadzēja 20 minūtes, un kad biju zirgā, tad diži nezaudējot augstumu, es nolidoju gandrīz stundu garām Aknīstei uz Rokiškiem (Lietuva), kas sastādīja papildus 50 km distanci. 30 km distanci jau nolidoju praktiski 10 minūšu laikā no brīža, kad noķēru termāli no purva. Attiecīgi, tagad vairs tikai aizgāja lidošana ar mērķi – cik tad ilgi varēšu noturēties gaisā un cik garu distanci nolidot.
Rokiškos saskāros ar to pašu problēmu, kas bija pirms Nomavas purva, kad atkal bija jāsāk domāt un celt procesoru takts frekvenci, lai precīzi saprastu savu rīcības plānu kā, lai es dabūju atpakaļ augstumu atkal no tiem pašiem 300 METRIEM.
Turpinājums sekos………….
