(1. SĒRIJA) Stāsts par manu nejaušo rekordlidojumu ...... iespējams, ka nosapņotu
Jeb citiem vārdiem – šajā stāstā lasīto nekādā gadījumā nedrīkst uztvert nopietni kā patiesību, jo daudz kas tika nosapņots, pie tam šo nosapņoto stāstu mēģināšu Jums izstāstīt pēc pagājuša pusgada.
XC lidojuma treks
Reiz bija 5. maijs 2016. gada. Rīts Rīgā bija saulains bez neviena mākonīša debesīs. Iepriekšējā dienā skatījos laika prognozi un šķita, ka varētu būt laba diena. Vēju rādīja ap 3-4 m/s, mākoņu daudzums no rīta 0% un ap 12:00 palielinās un vakarā atkal mākoņi pazūd, kā solīja prognoze. Uzreiz man jāpiemin, ka XC jomā esmu amatieris, jo visu savu lidošanas karjeru līdz šim biju veltījis akrobātiskajiem un tandēmu lidojumiem. Par amatieri tas vēl būtu bijis maigi teikts. Līdz tam 5. maijam biju nolidojis vienu XC lidojumu 5 km garumā 6 gadus atpakaļ no tā brīža. Grūti pat nosaukt to par XC lidojumu. Šādu attālumu var nolidot vienkārši uzvinčojoties virs lidlauka 600-800 metru augstumā un mierīgi noplanējot pa vējam. Tātad varētu teikt, ka mana XC pieredze bija tuvu nullei. Bet tas jau nemazina azartu! :D Īstenībā tas dod vēl lielāku azartu, jo nepieredzējušajā sirsniņā nāk dažādas cerības par pasakainiem un tāliem XC lidojumiem par kuriem pieredzējušais tikai pasmīnētu. Pieredzējis pilots uzreiz pateiktu nekā te nebūs ar šiem laikapstākļiem, bet nezinātājs cer līdz pēdējam un cenšas noķert termāļus pat tad, kad pieredzējušie, jau sen aizbraukuši mājās un saule sāk rietēt.
Labi, atgriežamies 5. maijā. Nē, pareizāk sakot 4. maijā, kad pētīju prognozi. Tātad mana ideja bija, ja mākoņus sola tikai pa dienu no 12:00 un vakarā tie pazūd, tātad tie varētu būt termāļu vēstneši. (Tiem, kas nezin, kas ir termālis, tad tā ir relatīvi siltāka gaisa masa, kas ceļas uz augšu, attiecīgi, paraplanieristam ielidojot šajā augšupejošajā gaisa masā, viņš tiek celts augstāk un ir iespēja nolidot garāku distanci. Gubu mākoņi ir termāļu “cepures”, kas vēsta, ka zem viņiem ir termāļi.) Tātad konstatēju, ka liela iespējamība, ka termāļi būs, jo pa dienu sola, ka sāks augt mākoņi. Tālāk amatieriski “analizējot” vēja stiprumu, “izanalizēju”, ja prognoze sola 3-4 m/s, tad reāli dzīvē, kad ieskriesies termāļi, tad vējš brāzmās pacelsies līdz 5-6 m/s, kas nozīmē, ka pa vējam paraplānam būs krietni lielāks lidošanas ātrums, kas savukārt nozīmē, ka varēs nolidot garāku distanci X laika nogrieznī. Kā amatieris to zina? Mani, kā daudzgadēja tandēmpilota novērojumi, lidinoties gadu gadiem virs Rumbulas lidlauka. Ok, vienreiz pēc saldējuma aizlidoju uz tuvējo bodi, bet tas jau cits stāsts.
Tātad 5. maijs. Tiekamies trijatā pie SB santehnikas Rumbulas galā un braucam uz Krustpili ķert termāļus. Bijām Ļoha, Varis un es. Varis šoreiz brauca ar SMART, lai testētu savu uzlaboto vinču. Braucot pa ceļam uz Krustpili, debesis joprojām bija zilas un bez neviena mākonīša. Tiesa bija tikai plkst. 10:00. Nokļuvām uz Krustpils lidlauka un lēnā garā gatavojām savus lidaparātus lidojumam. Ļoha nolēma pārbaudīt gaisu, tiesa nenoekipējoties pilnībā. Neatceros vairs, ko tieši, bet kaut ko viņš neuzvilka, varbūt cimdus, vai papildus džemperi, vai vējjaku. Neuzvilka kaut ko tādu bez kā garš XC lidojums nav iespējams. (Nezinātājiem XC nozīmē no angļu valodas – maršrutlidojums jeb cross country). Pie sevis nodomāju, ka velti neņem līdzi visas vajadzīgā pekeles, bet neko Ļoham nepateicu, jo biju aizņemts ar sava ekipējumu gatavošanu un psiholoģisko sevis noskaņošanu. Jā, pirms saviem solo lidojumiem es noslēdzos un izvairos no kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem. Šādi es labāk spēju koncentrēties, lai pareizi sagatavotu ekipējumu drošam lidojumam. Pirms Ļoha pacēlās, ieraudzīju debesīs “aitiņu” – mazu mākonīti, kurš tik tikko bija sācis veidoties. Bija plkst. ap 12:00. Tajā brīdī es ļoti, ļoti sapriecājos, jo tā ir ļoti, ļoti laba zīme. Varētu teikt pat ideāla zīme. Kāpēc? Tāpēc, ka bija sajūta, ka laikapstākļi kopumā būs perfekti. Pirmkārt, viss rīts bija skaidrs, bez liekas dūmakas debesīs, kas nozīmē, ka zeme būs labi izsildīta no saules pa garo un skaidro rītu. Otrkārt, esmu novērojis, ja mākoņi sāk parādīties ap plkst. 10:00, tad liela varbūtība, ka līdz dienas vidum tie saaugs tik daudz, ka aizsegs sauli pavisam un tad termāļi vairs tik labi neveidosies. Pie tam šādās reizēs gadās, ka tie mākoņi pārvēršas par spēcīgu negaisu ar zibeni, kas ir bīstami gan esot uz zemes, gan esot gaisā. Tāpēc tā mazā aitiņa ap plkst. 12:00 bija zīme, kas varēja nozīmēt, ka būs perfekti termāļi.
Ļoha nostartēja. Uzgrieza termāli diezgan augstu. No lejas skatoties varētu būt bijis ap 1000 metriem. Ļoti laba starta pozīcija, lai dotos XC jeb maršrutlidojumā. Bet, kā atceramies, tad Ļoha nebija pilnībā sevi noekipējis lidojumam – daļu mantu bija atstājis startā, kuras savāktu, kad nolaidīsies un lidos savu “īsto” XC lidojumu. :D Vispār pilotu vidū ir tāds likums, varētu teikt “Mērfija likums” – ja Tu lidojumā nepaņem līdzi cimdus vai arī saģērbies plānās drēbītēs, tad tas nozīmē, ka visdrīzāk tajā lidojumā cels stipri termāļi, kas nozīmē, ka būs ļoti auksti. :D Nu, Ļoham bija tieši šis gadījums. :D Ar Vari no lejas skatījāmies un nodomājām, nu ka tas kaut kāds rīta termālītis tikai. Pa dienu gan jau ar būs, tāpēc Ļoha neko nav zaudējis. Un tā arī bija – Ļoha tajā dienā nolidoja veselus 47 km, kas priekš Latvijas ir labs rezultāts.
Es tikmēr tuntulējos kaudzē līdzpaņemtajos džemperos – biju noskaņojies, ja nu man gadīsies tik stipri termāļi, ka stratosfērā ceļ – es tādus termāļus netaisos palaist garām.
………..………………….tieši pēc 3 stundām no šī tuntulēšanās brīža es būšu 100 km attālumā no Krustpils lidlauka, 2,6 km augstumā un sakostiem zobiem mākonī vicināšu rokas, lai sadzītu plaukstās asinis, kas kaut cik man palīdzētu sasildīt tik ļoti nosalušās rokas, jo tur augšā bija ļoti, ļoti, ļoti auksts, ka uz ūsām pat sniegs un ledus veidojās………………………………..
Tajā laikā manos pārdrošākajos sapņos neradījās, ka es pēc 3h būšu izcīnījies līdz šādai situācijai! Pie tam ar savu 5 km maršrutlidojumu pieredzi! :D
Turpinājums sekos………….
