Парапланерная школа и клуб
Поиск Скрыть поиск

Bassano 2019, pirmā kalnu skola

SĀKUMS JEB GALOPĀ PĀRI EIROPAI

Bassano 2019 izaicinājums pieciem drosminiekiem sākas jau no Barona mājas, kur ierodamies apbrīnojami laicīgi, noliekam auto, desmit minūtēs sakrāmējamies busā un 8:05 startējam uz Itāliju. Piecatā mainoties nobraukt 2000 km ir tīrais nieks, pa nakti trijatā aizmugurē pat var labi izstiepties un izgulēties. Kad ierodamies Bassano, mūsējie vēl tikai mostas, tāpēc vēl paspējam apmeklēt Dekatlonu un pilsētā konstatēt, ka Itāļi no rītiem neko jēdzīgu neēd. Pēc ātrā šopinga apskatam landingu un pilotu māju tai blakus. Diena ir izcila lidošanai, bet mūs šodien laiž tikai uz veikalu un pēc vīna, vajagot atiet no braukšanas. Dzintars ielaiž mūs namiņā un sadala pa istabām, kam seko grand market tour ar pārtiku 12 cilvēkiem uz x viņu zina cik dienām. Mājupceļā vēl piestājam vīna darītavā un sākumam paņemam 4 litrus degustācijai, pirmajam vakaram vajadzētu pietikt. 


Dienas mācība - automātiskās degvielas uzpildes stacijas ir traki ērtas, ja vien steidzami nevajag “pa lielam” :)

PIRMĀ KALNU DIENA
No šodienas sākas kārtīga sporta nometne ar atbilstošu režīmu - brokastis 8:00, uz kalnu izbraucam 9:00. Pēc masterplāna virtuvē katru dienu dežūrē cita istaba, kas rūpējas par pastiprinātu ēdināšanu brokastīs un vakariņās. Pirmā diena iekrīt mums ar Robertu. Nolemjam sākt ar pārbaudītām vērtībām un uzvāram katlu ar auzu putru. Kad katls gatavs, no rīta skrējiena ierodas Dzintars, kurš skeptiski novērtē putras daudzumu - vajag vēl vienu katlu un vēlams ar integrētām rozīnēm. Pēc pirmajām brokastīm konstatējām, ka tomēr pro ēdāji mums ir mazākumā un vairāk par katlu neesam spējīgi izēst. Bet štrunts par putru, šodien ir pirmā kalnu diena! Dienu sākam ar padziļinātu instruktāžu landingā, kur stundas garumā Dzintars mums māca, kā pareizi uzvesties kalnos un kā nedabūt iekšās. Pēc instruktāžas mūsu līmenis strauji ceļas un esam gatavi pirmajam startam. Startā ir diezgan labs tusiņš, var pavērot startējam dažādas meistarības pilotus. Piloti īpaši nesteidzās, nogaida, kad startējušos sāks celt termāļi. Iestājos arī rindā uz startu un sāku iesvīst, jo saule laikam domā, ka esmu atbraucis sauļoties savā fullface ķiverē. Diena ir sākusies un velk labs vējiņš no kalna apakšas. Tas mani mudina startēt ar atmugurisko startu. Taču, kā vēsta latvju paraža, pirmie kucēni ir jāslīcina vai pirmais starts jāsačakarē. Izceļu spārnu, par maz piebremzēju un mēģinu to kompensēt, kāpjoties atpakaļ un griežoties starta pozīcijā. Spārnam tas patīk un tas sāk lidot, bet es šādai dinamikai neesmu gatavs, nenoturu spārnu taisni un mēģinājumu beidzu, kad vairs neizskatās cerīgi. Neko, kā saka kajakeri - second run, double fun. Otrajā reizē startēju ar priekšējo startu un jihā, tā lieta aiziet! Varētu jau izbaudīt mierīgu lidojumu ar skaistajiem skatiem, tik skaidrs, ka tad diezgan ātri mani noskalos lejā un būs jāsāk viss no sākuma. Tāpēc sāku taustīt termāļus un kasīt augstuma metrus, šodien ceļ tiešām labi.


Stellas kalns no augšas

Šodienas uzdevums - apgūt Stellas kalna termāļus, uzņemt augstumu, aizlidot apciemot antenas kalnu un ar godu tikt atpakaļ. Tā arī trenējos termāļos, uzskrūvēju virs 1700m un dodos apciemot antenas. Tur uzskrūvēju virs 1200m un dodos atpakaļ. Tā lidinoties paiet ap 2,5h, kad rodas sajūta, ka iekarē kaut kas nav īsti ērti - ir piedzinušies vēdera preses muskuļi. Nolemju mest mieru, kamēr vēl nav pavisam traki. Drīz arī nolaižas pārējie, jo ir plāns braukt caur saldējumu uz mājām pusdienās. Pēc pusdienām paredzēta otra lidošanas reize, kuru nolemju izlaist. Tā vietā landingā atrodu koku ar iekārtām virvēm, kur pieregulēt iekari. Jocīgi, uz zemes iekare liekas ērta, mēģinu paeksperimentēt ar iestatījumiem. Vakara lidojumi sanāk salīdzinoši īsi, pēc kāda laika arī cīņu biedri ir lejā. Tālāk jau seko vakariņas un dienas video analīze, ir iespēja aplūkot savu meistarību no malas ar instruktora komentāriem. Labi, ka ir vēl kur augt :)

AUGSTAIS STARTS AR SKATU UZ KROGU
Šodien mums divi jauni notikumi - braucam uz augsto startu un vakarā ejam ar citiem pilotiem uz krogu. Laikam esam izpelnījušies Dzintara labvēlību, jo Dzintars mūs ir nolēmis pārbaudīt augstajā startā netālu no deltu starta. Deltu starts izskatās vājprātīgs - pie kroga izvietots koka skrejceļš 45 grādu slīpumā, kurš beidzās tieši virs aizas, deltu pilotiem laikam ir stipri nervi. Mēs savā startā ierodamies pirmie un gaidām dienu iesilstam. Šodienas starts atrodas augstāk un ir stāvāks par vakardienas pļaviņu.

Palēnām starts sāk pildīties un parādās pirmās pazīmes, ka termāļi jau strādā. Dzintars mudina doties lidot, taču neviens pārāk nesteidzas. Nolemju nestiept gumiju un kā pirmais nostartēju. Diena jau ir ieskrējusies un sākas vakar pārbaudītais scenārijs - griežam termāļus, lēkājam starp Stellu un antenu kalnu un atkal konstatēju, ka iekarei kaut kas īsti nav ērti. Bet 2.5h nolidoju, līdz pusdienām atkal liekas gana. Pēc pusdienām atkal sanāk īsie lidojumi, jo vakarā sarunāts tikties ar citiem pilotiem krogā.

Skats protams ir episks, kad 36 latviešu piloti, pārsvarā viena dizaina kreklos, savācas kopā pie viena galda. Pat kroga saimniece atskrien mūs nobildēt un ielikt savos soc. tīklos.

Savāda sakritība, starp 36 pilotiem nav neviena paša smēķētāja. Mana versija ir, ka pilotiem vienkārši ir bail ar pelniem izdedzināt spārnā caurumu. Miša saka, ka šis esot līdzšinējais Itālijas latviešu pilotu apmeklējuma rekords. Varbūt, pie vainas ir šīs nedēļas labā laika prognoze un meistari māk operatīvi pielāgoties. Mums savukārt tā ir tīrā veiksme.

DINAMIKAS MEISTARKLASE
Šorīt, piebraucot pie landinga, konstatējam, ka vējš ir slīps uz antenas kalnu, kurp arī stūrējam busu. Dzintars stāsta, ka šodien ir dinamikas diena, pacelies tik gaisā un dzīvojies dinamikā uz nebēdu. Startā gan neviena varoņa nav, visi stāv un skatās debesīs. Tad Dzintars aizņemas Gata spārnu un parāda visiem, kur vēži ziemo. Pēc starta dinamikā veikli uzņem augstumu, palidinās virs starta un  nolaižas virs ceļa top landingā. Tad ar visu spārnu nolec uz ceļa, sāniski izspraucas starp busu un soliņu, aiziet uz startu un mierīgi noliek spārnu. Neliela auguma itāļu vīriņš, pēc skata vietējais guru, lēkā ap Dzintaru un klaigā, lai citi neiedomājas ko tādu atkārtot. Laikam padomāja, ka tagad mēs visi lidosim pēc šāda scenārija :)

 

Dzintara paraugdemonstrējums visiem liek sarosīties, un piloti sāk intensīvi startēt. Es arī gatavojos, startam asumu piedod starta vietas īsais ieskrējiens, kas beidzas ar kārdinošiem krūmiem. Aizmugurējais starts, ieskrējiens un dinamika izdara savu, lai arī vienu brīdi krūmi aicinoši tuvojas. Dinamikā dzīvoties sanāk samērā relaksējoši, tik jāuzmanās no citiem pilotiem, dažāda kalibra meistaru te netrūkst :) Diena jau ir iesilusi, bet uzņemt pietiekamu augstumu, lai pārlēktu uz termāļiem, man nesanāk. Kādu brīdi padzīvojies dinamikā, stūrēju uz Stellu ar plānu tur ko atrast. Tomēr augstums jau ir mazs un bez panākumiem es planēju uz landingu. Par laimi, drīz uz augsto startu brauc mūsu pieredzējušie piloti un paķer mani līdzi. Stellā jau viss kā mājās, nostartēju un lidinos pāris stundas.

DIENA, KAD LIDLAUKS PĀRĀK TĀLS
Šodienai mums ir kaujas uzdevums, trenēt "izdzīvošanas" prasmes. Paraplanierisma valodā tas nozīmē, uzņemt termāļos augstumu un doties ielejā. Tur augstumu pazaudēt un lidot atpakaļ uz kalnu skrāpēt augstumu atpakaļ. Šodien atkal pūš uz antenām, tāpēc sākam dienu ar dinamikas treniņu. Scenārijs visiem zināms, dzīvojamies dinamikā līdz 11:00, kad sāk strādāt termāļi. Lai kā arī cenšos, līdz termāļu griešanai netieku.


Tad nolemju doties dienas uzdevumā un mēģināt pie Stellas uzskrūvēt augstumu. Tikmēr Dzintars pats ir nostartējis un sāk mūsējiem rādīt termāļu griešanas paraugstundu. Pa to laiku es lidoju ar 50% akseli un pamazām saprotu, ka man nespīd ne tikai Stellas termāļi, bet arī landings sāk izskatīties nesasniedzams. Brīdinu rācijā par to Baronu, bet atbildes nav. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka manā vietā jau viņš nenosēdīsies. Pa to laiku esmu jau virs mājām un ir skaidrs, ka strauji jāmeklē alternatīvs landings starp mājām. Pamanu kādu zāles pļaviņu bez vadiem, kur arī veiksmīgi piezemējos. Stāstu prieka vēsti rācijā, joprojām klusums. Pēc brīža Barons zvana pa mobilo, saku ka man viss labi, aiziešu līdz landingam kājām. Landingā izrādās, ka esmu ar maģisku pogu pārslēdzis rāciju uz SOS kanālu, kurā laikam parasti valda klusums. Izravējam šo noderīgo rācijas fīču, ar nazi nogriežot vainīgo pogu un laižam atkal augšā uz Stellu.

NU, CIK VAR CELT?
Stellas kalnā virpoju termāļus pāris stundas pēc ierastā scenārija, vairākas reizes nolaižot ielejā un uzskrūvējot atpakaļ. Pēc kāda laika rodas sajūta, ka pietiek un es dodos uz ieleju nomest augstumu. Augstums sāk krist jau zem 1000m, kad pie LaRocas paugura sajūtu termāli. Sporta pēc pāris reizes uzgriežu un dodos prom. Taču nupat sākas joki, visa ieleja sāk celt uz augšu. Un stulbākais ir tas, ka tiešām ir sajūta, ka pietiek.


Nolemju sekot sajūtai un piekāst cēlienu, tāpat nav plāns nekur tālu lidot. Tad nu sāku vingrot ar dažādām augstuma nomešanas metodēm. Taisu spirāli. Apnīk spirāle, noloku ausis. Atceros arī Dzintara padomu, taisīt spirāli lejupejošajā plūsmā. Taču ceļ konkrēti, brīžiem eju plusos gan ar ausīm, gan ar spirāli. Tā es labu laiku izklaidējos, kamēr augstums krīt lēnām. Beigās neatlaidība tomēr uzvar un pēc laika esmu zemē. Vakarā par šo epizodi saņemu tehnisko piezīmi no Pāžes, kurš kādā brīdī esot griezis termāli un ar šausmām vērojis, kā es eju virs viņa lejā ar ausīm. Ok, būs mācība un iemesls kādreiz uzsaukt alu :)

Šodien Bassano notiek vietējās paraplānu sacensības un mums ir iespēja pavērot, kā iespaidīgs lidotāju bars griež vienu termāli un ik pa brīdim pārlec no viena kalna uz otru. Iespaidīgi!



ATPŪTAS DIENA AR 1200M KĀPIENU PA VERTIKĀLI
Kā vēsta mūsu lidošanas guru Dzintars, nonstopā lidot nav labi, pēc dažām lidošanas dienām jātaisa atpūtas diena un jāizvēdina smadzenes. Manas smadzenes vislabāk vēdinās kustoties, tāpēc ir plāns izkāpt kādu tuvējo via ferratu. 15 minūšu brauciena attālumā no mūsu namiņa pārīti atrodu, no kurām vieglākā ir 3A ar 900m pa vertikāli. Iesācējiem nav labākais variants, taču labākas opcijas ir vairāk kā 2h brauciena attālumā. No mūsu namiņa esam trīs kāpēji, vēl pievienojas Aigars un ferratas sākumā mūs noķer Dzintars S. ar meitu. Pēc gluda piegājiena sākas kāpšana kalnā pa jauku sakņainu meža taciņu, kas ātri parāda, kāda kuram ir fiziskā forma. Ferrata sākas ar cienīgu vertikālu posmu, kas droši vien dažu kāpēju galvās raisa domas “Ko es te daru?”. Esmu sagatavojis arī drošināšanas virvi, taču visi varonīgi izkāpj paši. Šīs kompānijas stiprā puse viennozīmīgi ir tā, ka kāpējiem nav bail no augstuma :) Ferratā grūtie posmi mijās ar vieglajiem, tā ka ir iespēja atvilkt elpu un izbaudīt labos skatus. Vienā šādā fotogēniskā vietā laižu visus garām, lai pafočētu, kad virs galvas dzirdu jautrus smieklus. Uzkāpjot līdz pārējiem saprotu jautrības iemeslu. Tā ir viena no šīs ferratas odziņām - ferrata pāriet no vienas klints uz nākamo, ar apmēram metru atstarpi, kur zeme ir tālu lejā. Viens slaids lēciens un lieta ir darīta.


Kāpelējot runājam ar Dzintaru S., ka ferratai būtu loģisks turpinājums nolidot lejā ar paraplānu. Tad viņš atceras, ka auto vizinās līdzi tandēms un būtu forši šādu iespēju izmantot. Tā nu mēs kāpjam vēl kādus 300m Monte Grappa kalnā, ar dažādiem piedzīvojumiem pa ceļam (mežs ir piesnidzis). Kalnā mūs gaida krogs un pēc brīža piestūrē arī Dzintara S. sieva ar ģimeni. Lai arī Barons izrāda karstu vēlmi iemēģināt tandēmu, Dzintars S. nez kāpēc tomēr izvēlas lidot kopā ar sievu. Pavadām abus lidotājus startā un gāžam ar auto lejā. Uh, varena bija atpūtas diena!

MONUMENTĀLS RĪTS
Šorīt Dzintaram ir mega plāns - izbraucam pl. 6:00 uz vakar apskatīto Monte Grappa kalnu ar iesauku “monuments”. No turienes ir plāns planēt lejā līdz pat mūsu landingam. Ierodoties monumenta startā, konstatējam, ka vēja virziens nav īsti labs. Pūš kā reizi no mūsu landinga puses un ir risks, ka kāds var neaizvilkt (pat nojaušu, kurš tas varētu būt). Tā nu pavadām pāris stundas apskatot karavīru kapus un gaidot, kad sagriezīsies vējš.


Tiešām, prognoze arī piepildās un termālais vējš pret kalnu gūst pārsvaru. Dzintars ir ieplānojis kalnu pamest ar iespaidīgu masu startu, kādu droši vien šis kalns vēl nav redzējis, un piesola motivējošu veicināšanas balvu tam, kurš noraus startu. Kalns jau ir blīvi noklāts ar spārniem, tāpēc nolemju startēt pēc pirmās grupas. Skats tiešām ir iespaidīgs, kad viens pēc otra x spārni aiziet lidojumā. Matīsam startā gandrīz izdodas izcīnīt lielo balvu - spārnu nepiebremzējot, tas noķer smuku frontāli. Taču Matīsa ātrās kājas un mantra ar stipriem senkrievu vārdiem palīdz spārnu izvilkt un visi skaisti aizlido.

 
Pēc brīža es pievienojos lidoņiem un mēģinu pa ceļam uztaustīt kādu termāli. Vietām nedaudz pietur, taču vāji, tāpēc nolemju, ka drošāk būs meklēt termāļus tuvāk Stellai. Laikam arī citiem ir līdzīgs plāns un kalns mūs arī visus draudzīgi pamazām noskalo lejā uz landingu. Vienīgais "izdzīvojušais" ir Mateuss, kurš lepnā vientulībā ir iemanījies uzskrūvēt iespaidīgu augstumu un lejā laisties netaisās. Mēs arī viņu biedriski atstājam gaisā un laižam uz mājām brokastīs.

GATAVAIS CIRKS
Pēc brokastīm atgriežoties kalnā, Mateuss vēl joprojām lido. Dzintars izdomā viņam dienas mērķi - sasniegt 20h nolidojumu kalnos, līdz kam Mateusam pietrūkst pavisam nedaudz. Startējam arī mēs pārējie, pārsvarā ar uzdevumu trenēt "izdzīvošanu", skrāpējot kalnu nelielā augstumā. Diena jau ir iesilusi un ceļ vareni. Griežot termāļus sanāk forši uzņemt augstumu pa cirka malu, kas ir konusveida klinšu veidojums Stellas kalna vienā pusē. Kad tieku cirka tālākajā pusē, uzduros smukam termālim, kurā uzskrūvēju labu augstumu un dodos ielejā pildīt uzdevumu. Nākamajā piegājienā man jau plāns gatavs, skrūvēju to pašu maršrutu ar mērķi nonākt savā dežūrtermālī. Taču, kad tur ierodos, manu spārnu sāk tā mētāt, ka saprotu, ka šī vieta manai meistarībai ir par stipru. Tinos no turienes ātrāk prom un meklēju maigākus termāļus citur. Pēc laiciņa rācijā Gatis ziņo, ka kāds ir ieligzdojis eglē netālu no cirka. Tas izrādās Didzis, kurš dabūjis asimetriju ar vairākiem tvistiem un izmetis rezervi. Šajā brīdī novērtēju sava lēnā A klases spārna stabilitāti - lai arī karstos brīžos spārns dancoja uz visām pusēm un to vajadzēja aktīvi ķert, tas visu lidojumu laikā ne reizi nenolocīja pat ausi. Sevišķi episki stāsti bija Gatim, kurš pēc spārna iepirkšanas esot labi nometis svaru zem spārna svara dakšas un pastiprināti izbaudījis nelielas asimetrijas un frontāļus.

 


Dzintars pieskata Gati

NOSLĒDZOŠĀ OFICIĀLĀ IESPĒJA KO SAČAKARĒT
Klāt ir pirmdiena un Dzintars paziņo, ka šodien mums ir kalnu skolas noslēdzošā oficiālā lidošanas diena. Tāpat jau mēs esot nolidojuši nepieklājīgi daudz. Tad nu šodien lido katrs pēc savas patikas, tik vēlams noslēdzošajā lidojumā neko nesačakarēt. Šorīt mums atkal pūš spirgta antenu dinamika. Spirgtais vējš aizvējā rada rotorus un turbulenci, tāpēc mums iesaka turēties pa gabalu no tuvējās gravas, kurā ir atrodams viss minētais. Paceļos, palidinos kādu stundiņu dinamikā un dodos uz Stellu, kur uzskrāpēju puslīdz sakarīgu augstumu. Tad manā redzeslokā parādās Roberts un Grants, kuri nēsājas man apkārt un šķietami uzņem augstumu. Mēģinu viņiem pasekot, bet celšanas vietā mani labi nosēdina. Nav liela bēda, dodos uz Stellas kalna kanti, kur noteikti jābūt kādam termālim. Termālis tiešām ir, puse grieziena sanāk uz Stellas kalna un otra puse uz antenas kalna gravas pusi. Jautri griežu termāli, līdz vienā brīdī izlidoju pa vējam no termāļa pa tālu uz antenu pusi. Termālis pakāsts un jūtu, ka mani sāk sēdināt. Izspiežu akseli un stūrēju prom no gravas pret vēju ar ātrumu 9 km\h. Augstums strauji krītas un sāk izskatīties, ka šitā līdz landingam neaizvilkšu. Par laimi kalna kante jau ir tuvu un vienā brīdī mani atlaiž. Augstums gan jau ir nekāds un nolemju šodienas lidojumam ar to likt punktu.


Mūsu landings

TRENIŅA LIGZDOŠANA
Šodien pēcpusdienā mums ieplānotas koku nodarības - kā tikt ar godu lejā no koka ieligzdošanas gadījumā. Šim nolūkam padzenam kādu piknikotāju ģimeni no mūsu treniņa koka un es sakarinu koka zaros paraplāna brīvos galus un uzlieku drošināšanas virvi. Pēc scenārija mēs uzvelkam ligzotāju kokā, viņš iekabinās brīvajos galos un tad patstāvīgi nolaižas pa savu virvi lejā. Bez diviem galvenajiem mezgliem (buliņa un astotnieka) pārējais ir labs praktisks uzdevums, kura laikā lien ārā dažādas nianses - kā ielikt iekarē virvi, lai to izvilktu un tā nesapītos, cik biezu virvi var iesiet karabīnē, lai pēc tam varētu karabīni atvērt un izvilkt brīvo galu utt. Noderīgi un cerams, ka bieži šo pielietot nevajadzēs :)



AIZLIEGTAIS AUGLIS
Šodien pēc prognozes laiks sabojājas un sākas lietains laiks. Šādā laikā labākais plāns ir apmeklēt Gardas ezera termālos avotus. Sakāpjam piecatā auto un braucam izmēģināt, Dzintars jau nu ļoti slavēja. Termālie avoti dzīvē izskatās pēc ezera, kurā dažādos veidos ieplūst siltais ūdens - zemūdens strūklas, burbuļmasāžas strūklas un dušveidīgas strūklakas. Papildus ir izveidota romantiska ala, kurā var gulēt burbuļos un atslābināties. Tā arī pavadām pāris stundas, kad sāk prasīties izkustēties. Appeldu ezeram apkārt un burbuļvannā satieku Pāži ar kompāniju. Viņi nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta un atklāj man nedokumentētos ezera noslēpumus. Runa iet par tiltiņu, kurš ir pie pašas ūdens virsmas ar metāla armatūrām griestos un nepārprotamu norādi, “Šeit nelīst!”. Pie tam sena tradīcija prasot, lai jaunie piloti tur ielien :) Papildus grūtību kategorija - jānovaktē brīdis, kad baseina uzraugu nav klāt. Šis izklausās interesanti, man kā kajakerim zemi tiltiņi patīk. Nogaidu brīdi, kad uzraugs dodas uz otru baseina pusi un palienu zem tiltiņa. Armatūras no griestiem ir, bet bez straumes tās nav īsti bīstamas. Izpeldu cauri un skatam paveras tiešām atmiņā paliekošs skats - idillisks pasaku ezers ar lieliem, vīteņiem noaugušiem kokiem krastos un siltu, dziļu ūdeni. Kādu laiciņu peldot izbaudu paradīzes ezeru un sāku nožēlot, ka nepaņēmu kameru. Taču varbūt tā arī labāk, paši iepeldiet un paskatieties :)

Vakarā mums ir mācību kursa noslēguma mītiņš, kurā Dzintars katram smalki pastāsta, pie kā vairāk jāpiestrādā - groundhandlings, Jūrkalne, Krustpils un precizitāte. Un obligāti SIV, ja plāno lidot XC.



NOSLĒGUMĀ
Cerējām vēl sagaidīt kādu lidojamu dienu, taču nākamās dienas vai nu līst, vai arī kalns ir mākonī, tāpēc nolemjam agrāk doties mājās, lai paspētu uz pirmo XC posmu Latvijā. Jāsaka, ka mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem, jo mūsu pirmā nedēļa bija katru dienu perfekti lidojama. Otrkārt, paldies Dzintaram, Mārim un Mišam par mūsu kalnu skolas vadību un mūsu pieskatīšanu! Galvenais, ka visi skolnieki mājās pārbrauc sveiki un veseli ar jaunām zināšanām un lielisku pieredzi. Lidot ir forši!


Autors: Ivars Purviņš


Комментариев: 6
    Made by kalichava