Mans paraplāna stāsts!!!

Jau agrā bērnībā zināju, ka LIDOŠU tik nezināju, kad un ar ko...

Atceros, kad man jautāja bērnībā par, ko gan es gribētu kļūt, kad izaugšu liels- atbilde bija viennozīmīga būšu lidotājs. Nākamā epizode - tajos senajos laikos vēl virs Jūrmalas pludmales lidinājās deltaplāns. Kā sapņaini apsities bērns, es plānoju pārgājienus gar jūras krastu Jūrmalas virzienā, lai vienīgi redzētu kā tas deltaplāns paceļas un lido. Protams, ka maniem ceļa biedriem nebija pat mazākas nojausmas par maniem plāniem. Kādam tas bija vienkāršs pārgājiens, bet man pārgājiens ar mērķi, lai tikai tiktu tuvāk un redzētu kā viņš tur lido. Gadiem ejot šis kārdinājums manī gruzdēja un bija gandrīz noslapēts.....Dzīve ir un paliek dzīve visādas lietas u.t.t. TAD 2020. gadā skrūvējot savu lapeni un terasi man te vietējie gangsteri virs manis lidinās ar saviem helikopteriem. Tajā mirklī es sev apsolīju, pabeigšu darbus un beidzot piepildīšu viskvēlāko savas dzīves aicinājumu, gribu lidot. Apsverot visus par un pret saprotu, ka par lidmašīnas vai helikoptera pilotu es diez vai izmācīšos un te pēkšņi man no atmiņas failiem uzleca sižets par paraplāniem. Sāku rakāties pa interneta dzīlēm un še ku reku ADRENALĪNU atradu. Vārds pa vārdam ar Dzintaru no ADRENALĪNS un atjēdzos, ka jau ar spārnu skraidu pa pļavu mācīdamies kā kontrolēt paraplānu uz zemes. Kopš tā brīža laiks aiziet tikai un vienīgi domājot par to kā TAS būs un kad TAS būs. Vienīgi varu pateikt ar 100% pārliecību, ka ja PAGALE spētu pakratīt ar galvu JĀ un NĒ, tad Dzintars no ADRENALĪNA varētu iemācīt lidot PAGALEI ar paraplānu. Nu jau kādu laiku esmu licencēts pilots un atkal jau nākamie sapņi......Mans kā pilota sapnis un domāju arī vairākums pilotiem ir lidot virs savām mājām. Manā gadījumā kā pilotam iesācējam, kur dzīvoju, jūras krastā pacelties ar paraplānu, pašam apzinoties, tas būs liels izaicinājums. Tad nu manī ieslēdzās izmeklētāja gars, sāku pētīt, ko tad visi Latvijas piloti dara un kur lido. Un opiņāāā uzskrienu virsū uz Mateusa kunga lidojuma maršrutiem. Protams redzu, ka viņš jau manu dzimto vietu ir kolonizējis...
Metu kaunu pie malas un uzdodu jautājumus, mēģinu izvilināt visas specifiskās nianses manam apgabalam. Protams Mateusa kungs to arī izklāsta, kas un kā.... Tas nenāca viegli, neskaitāmas reizes atgriezos mājās ar sarūgtinājumu, bet PADOTIES aizliegts. Mēģinu, mēģinu, mēģinu un vēlreiz mēģinu.....līdz šodienai. Pats jautrākais ir šodienas stāstā, ka vakar ar Mateusa kungu sazināmies un ir piemēroti laika apstākļi lidošanai, bet ir viens BET. Man šodien ir jāved sieviņa uz dzemdību namu. Nonākot dzemdību namā pēc pārbaudēm mums tiek paziņots "Mīlīši jums vēl pāris dienas jāuzgaida". Nu ko dodamies mājās un JĀ, tātad man ir pienācis laiks pacelties virs manām mājām, kas man ir tik ļoti nozīmīgi. To es arī panāku un ir kārtējais panākums manā listē, Ja kāds, kurš šo visu lasa un ir vēlme lidot, dari TO. Protams milzīgs paldies manai ģimenei par šo atbalstu, sieva tik noteica ja tas ir TAVS, tad dari to❤ nebija nekādas WD40 un zāģa asmens cienīgas ainas, veči sapratīs....
Milzīgs PALDIES arī ADRENALĪNA kolektīvam par šo manu dzīves piepildīto sapni. 
P.S. šo savu, šodienas, brīvības lidojumu veltu mūsu brāļiem UKRAIŅIEM un vēlu spītīgu nepadošanos attiecībā pret atbrīvotājiem.
 
Pilots REINIS 04.03.2022.

Slow Mile
Made by kalichava