Atgriešanās Jūrkalnē
Atvaļinājuma pirmā nedēļa sākās ar pamatīgu vēju un lietus mākoņiem, bet tik ļoti gribas lidot...
Atgriešanās JūrkalnēVēja guru lidojamu laiku sola tikai nedēļas nogalē. Dienas iet lēni.
Piektdien ir daudz maz skaidrs, ka svētdiena būs lidojama. Arī draudzīgais SMS informātors dod zaļo gaismu gan Krustpilij, gan Jūrkalnei. Saule un jūra izvēlei liek krist uz Latvijas Rietumiem, un sestdienas pēcpusdienā tiek uzsākta kustība izvēlētajā virzienā.
Pa ceļam apciemojam pilotu Linardu, kurš svētdien sola pievienoties. Dienas atklājums bija Kurzemes saldo ķiršu koki. Lielie ķiršu koki. To es sapratu mirklī, kad divi piloti (tajā skaitā arī raksta autors) vienlaicīgi atradās 10 metru augstā koka galotnē un lasīja saldās ogas lejā palikušajām meitenēm.
Cerēju noķert solīto rietumu vēju īsam sestdienas vakara lidojumam, tādēļ pirmos sveicienus jūrai nodevu pēc 22:00 pie Sārnates bākas. Taču vēju vairs nesatiku. Tas nekas, jo mūsu ekipāžu sagaidīja saulainā Diāna! :) Viņa pirms brīža bija vērojusi virpuļviesuli virs jūras, kuram Latvijā ciemoties patīk arvien biežāk. Pavadījām pēdējo Saules sārtumu un braucām uz Ulmali. Vēja guru lidojamu pūtienu solīja tikai svētdienas otrajai pusei, taču biju noskaņojies uz to labāko. "Noenkurojāmies" uz stāvkrasta. Mielojāmies ar līdzpaņemtajiem gardumiem un vadījām laiku sarunās. Ap 1:00 izgāju uz kantes, un pēkšņi ap sirdi palika tik silti - perfekts lidojamais vējš tieši pretī! Tikai apkārt tumsa... Eh! Uzliku modinātāju un likos uz auss ar labu priekšnojautu.
Mirkli pirms 7:00 abas ekipāžas modinu ar sajūsmas pilniem saucieniem, kurus izkliedzu no mainīgas atrašanās vietas dažus metrus virs stāvkrasta. Esmu gaisā! :) Diāna izberzē acis un uzreiz meklē savu ekipējumu. Mana starta brīža 6 metru sekundē stiprais vējš pamazām rimst. Diāna demonstrē lieliskas spārna vadības prasmes turpat jūras krastā, taču no lejas startēt ir jau gandrīz neiespējami. Piezemējos pēc burvīga 2 stundu lidojuma.
Ja vējam būtu acis, viņš noteikti atkal uzpūstu stiprāk, jo Diānas centība zem spārna bija jāatmaksā ar lidojumu! Eju "nomaksāt vēja parādu" un vairākas reizes "aizlidinu" Diānu pāri stāvkrasta malai. Tā rezultātā arī viņa iegūst dažus simtus metru summētu lidojumu un ir ļoti smaidīga. :)
Diena turpinās ar Saules un Baltijas jūras peldēm. Pusdienlaikā vējš sāk pieņemties spēkā, taču ik pēc dažām minūtēm gurst. Par nelidojamu to atzīst arī Ieva un Rusiņš, kuri piebrauc, dažas reizes nostartē un aizbrauc.
Ap 15:00 ierodas Linards. Kaut arī ļoti sen nav lidojis, spārna kontrole nelielajā vējā ir teicama. Skatos un priecājos, taču vējš joprojām neredz... Priecīgs "nomaksāju" arī šo "vēja parādu" ar vairākkārtēju pilota katapultēšanu pār stāvkrasta kanti.
Vējš maina virzienu, un izsalkums dara savu. Garda maltīte "Zaķu krogā" paceļ spārnos, vēl pirms ierodamies Sārnatē. Kamēr ēdām, vējš ir pārdomājis savu rīcību un nu jau pūš ar visiem 8 līdz 11 metriem sekundē. Rusiņš ar kompāniju sagaida Ievu, kura atlido no Zaķiem.
Vēja apburts ātri iekāpju ekipējumā un esmu lejā pie bākas. Vējš ir ļoti stiprs. Paceļu spārnu, pagriežos ar seju pret jūru un tieku aizrauts pa gaisu... Jūtu, kā iekarē tiek iesmelts pamatīgs smilšu daudzums, kamēr mežonīga brāzma velk mani ar muguru gar stāvkrastu. Vēl pēc mikļa esmu pārpūsts pāri kantei, un jau gatavojos piezemēties, taču pusmetru no zemes mani atkal saķer pamatīga brāzma. Šoreiz mani uzpūš pavisam augstu. Izspiežu akseli līdz pašam galam, un notiek neticamais. Es pārlidoju kanti... Sajūtas tādas, it kā būtu vinnējis loterijā. Taču kāds jau noteikti zināja, cik ļoti vēlējos šoreiz vinnēt! :)
Stiprais vējš ir arī nedaudz ieslīps no dienvidiem, tādēļ ātrais lidojums uz bākas pusi jāatpelna ar lēnu jo lēnu atpakaļceļu. Gandrīz jau biju aizmirsis, ka paraplāna "gāzes pedālim" ir arī otrs kāpslis, kurš ievērojami atvieglo dzīvi šādā situācijā.
Arī Diāna sapošas uz lidošanu, taču mani māc šaubas par atkārtotu šīvakara Sārnates loterijas laimestu. Ar Ievas palīdzību notiek pamatīga cīņa ar vēju. Pēc dažām minūtēm pēkšņa brāzma izrauj Diānu no Ievas tvēriena un aizmet pa gaisu. Par laimi smiltis un iekares spilvens baisā izskata kritienu piezemē cik iespējams mīksti. Šī cīņa tiek atzīta par zaudētu, un Diāna dodas nolikt spārnu. Taču rācijā viņas balss skan ļoti priecīgi - Ieva iemācījusi daudz Jūrkalnei tik ļoti nepieciešo zināšanu un padomu.
Pēc gandrīz divu stundu ilga kāju treniņa akseleratora pedālī, laižos lejā. Manam piemēram seko zeltainā Saule, kas jūras viļņus pārvērš mirdzošā dzīvsudrabā.
Izkāpis no iekares konstatēju, ka rezerves izpletņa nodalījumā ir arī pāris kilogrami smilšu. Ja uz lietām skatās no gaišās puses, tad šis liekais svars man noteikti palīdzēja tikt uz priekšu lielajā vējā. :)
Vakars noslēdzas ar fantastiski gardām vakariņām, kuras sarūpē Diānas meita Linda. Ceptas gailenes ar saldā krējuma mērcīti kairina mūsu garšas kārpiņas, līdz visu ēdāju sejās ir pilnīga svētlaime.
Kad Diānas komanda ir devusies naksnīgā mājupbraucienā uz Vidzemes pusi, zaļā spārna un auto ekipāža atgriežas Ulmalē, lai vēl vienu nakti elpotu jūras gaisu un klausīties viļņu šalkoņā...
Jurģis (2012.gada 23.jūlijā)
Jurģis Lauks
2012. gada 23. jūlijs
