Adrenalīna Karlsoni
Svētdienas laika prognoze solīja stipru vēju, lai gan uz vakaru tam vajadzēja pierimt. Divi „Adrenalīna” Karlsoni Normans un Ivars nolēma laiku velti netērēt un parūcināt paramotorus.
No rīta, paskatoties caur logu, šausmās konstatēju, ka laiks nav lidojams, pūš vismaz 15 m/s, brāzmains. Tomēr kopā ar Normanu paļāvāmies uz laika prognozi un nolēmām doties palidot. Lai Paraweitings (pareizā vēja gaidīšana) nav pa tukšo, devāmies uz jūras krastu Tūjas virzienā. Arī dienvidu vējš bija labvēlīgāks šajā piekrastē. Tuvojoties Meleku līcim priecājāmies redzot, ka vējš ir pierimis un koku zari nelokās stiprās brāzmās. Noparkojāmies kempingā, sastellējāmies un aizstiepām motorus līdz pludmalei. Stiepjot motorus uz pludmali mūsu prieki mazinājās līdz ar vēju...
Kad bijām gatavi startēt pūta labi ja 0,5 m/s un virziens nemitīgi mainījās pa 180 grādiem un beigās iestājas pilnīgs bezvējš un sutīgs bezgaiss. Startēt ar paramotoru, kura svars ir ap 30 kg tādā laikā, īpaši skrienot pa smiltīm ir praktiski nereāli. Pēc pāris neveiksmīgiem startiem devāmies dzesēties jūrā.
Tomēr mērots garš ceļš un sagaidot kārtējo gaisa kustību, par kuru liecināja smalkas lentītes knapi pamanāma kustība, saņemot pēdējos spēkus nolēmu startēt, pie kam jāskrien jūras virzienā max15-20 m. Spārns tiek izcelts veiksmīgi un līdz ar ūdens virsmu pāri peldētāju galvām pacēlos gaisā. Par cik peldētāji un citi atpūtnieki izrādīja neslēptu prieku par Karlsona lidināšanos virs līcīša, nācās veikt nelielu šovu ar spirālēm, šļūkšanu pa ūdeni un vingoveriem. Ceru, ka visiem patika.
Dienas beigās pretēji prognozei iepūta rietumu brīzīte un deva iespēju startēt smagsvarniekam Normanam. Rezultātā diena bija izdevusies un varējām doties uz Rīgu skatīties stundu garo uguņošanu Daugavas krastmalā.
