Tur aiz kalnu korēm – jaunas kores!

Šodien bija laiks padomāt, ko es vakar darīju gaisā! Pirmais kalnu maršruts – kā vienmēr, ja kaut kas pirmais - labs!

Priekš sevis esmu sapratusi, ka vislabāk ir lidot un baudīt! Bez kādiem uzstādījumiem, bez kādiem lieliem mērķiem. Un vakar bija tā diena, kad es, kā saka Miša, „izpildīju 3 dienu programmu”. Neplānoti aizgāju maršrutā. Vienkārši baudīju lidojumu.

 

Sākums kā jau katru dienu – braucam uz starta, nogaidu brīdi, kad jūtu, ka tieši tagad man jāstartē, un aidā – gaisā! Parunājoties ar sauli un vēju, sapratu, ka man no starta jāgriež pa kreisi, uz blakus aizu, kur vismaz pa nogāzītēm varēšu paplivināties. Aizgāju uz aiziņu un ar pirmo cēlienu 1700m. Tā kā uzdevumu Miša bija devis aizlidot uz Pieminekli (gan jau kādā bildē redzēsiet, kad kāds ieliksJ) un augstums ļāva, pavirzījos nedaudz uz Pieminekļa pusi. Lidoju kādu pusstundu virs kalnu kores ar vidējo augstumu 1300-1700m un pēc 10 minūšu plivināšanās vienā zonā uzķēru savu nākamo drauguJ - 2550m! Sapratu, ka man šodienai pietiek un gāju atpakaļ uz nosēšanos. Kad pēc 1 h 40 min nolaidos landingā, saliku inventāru, pilnīgi automātiski izspruka jautājums: „Kad braucam uz startu?”. Jau pēc pusstundas biju atkal startā ar domu – atpūtīšos, tad izlemšu lidot vai nē. Bet kaut kas mani vilktin vilka nevis atpūsties, bet sagatavoties 2.startam un lidot!

 

Vēsture atkārtojās – 1700 m ar pirmo termāli un biju jau klāt pie Pieminekļa. Nedaudz uz priekšu Miša lidoja ar Vilni un es nodomāju:”Ja jau Miša tur ir, jālido pie viņiem. Ja arī Kas, tad Miša vismaz zinās, kur esmu”.

 

Vilnis pagrieza uz landinga pusi atpakaļ, es aizgāju aiz nākamās ielejiņas. Nebūtu tur Miša, es nekad neiedomātos iet uz priekšu! Kalni ir pilnīgi sava pasaule – viņi nedalās savā varenībā! Tu zini, kāds ir reljefs, bet aiz katra nākamā pagrieziena Tevi sagaida kaut kas jauns! Un vienā brīdī Tu saproti, ka Tu neko nesaproti!

 

Lekcijas šeit ir tiešām interesantas un šo to jaunu esmu iemācījusies arī teorētiski! Tas ļoti noderēja lidojot! Bija viena vieta, kur nākot atpakaļ, es sapratu, ka nezinu kā labāk lidot, lai tiktu mājās. Paldies Miša! (laikam jau to Miša ir dzirdējis n-tās reizes, bet vienalga atkārtošu:”Tu esi super! Un Tu lido tāpat ka citi brauc ar auto – kur gribu, tur lidojuJ”). Tikām galā ar rotoru, gar nogāzi uzņēmu augstumu un atlidoju mājās! „Inese sēžas kā juvilieris!” – vēl neesmu līdz galam sapratusi, ko Krišs ar šo apzīmējumu īsti domā, bet nolaidos landingā un visa trīcēju – no prieka!!!!

 

Man patika! Bet iepatikās tikai šodien, jo vakar vēl īsti nesapratu, ko biju gaisā sadarījusi, izņemot to, ka baudīju sauli, vēju, mieru un vientulību.

 

Bet īsts jaunais maršrutos gājējs ir Vilnis – laikam armijas rūdījumsJ - viņš kā vakar lidinājās maršrutos, tā šodien atkal! Forši. Katram jau savi mazie sasniegumi, bet par to lai stāsta paši!

 

Rīt-parīt prognoze nav tā ideālākā, bet brīvdienās mēģināsim atkal kādu mazo varoņdarbu izdarīt.

 

P.S. Track variet skatīties Xcontest.org (šodien izrādās esmu 75.vietāJ) – bez dažiem metriem – 20 km!!!!

 

 

 

Ar saulainiem, +30 grādu karstiem sveicieniem no Semonzo Italijā - Inese

 

 


Tur aiz kalnu korēm – jaunas kores! 97
Comments: 5
    Made by kalichava