Pieci piloti un lidojošais suns
Ja es uzdrīkstētos izmērīt dzīves jēgu, es teiktu, ka vienīgais, kam ir nozīme – cik dienas, stundas, minūtes un sekundes mēs bijām patiešām laimīgi...
...un cik daudz dienas, stundas, minūtes un sekundes laimes mēs dāvājām citiem. To nepateicu es - es to izlasīju vienā labā grāmatā, bet pilnībā piekrītu šai definīcijai. Tādēļ saku – dienas, stundas, minūtes un sekundes, ko pavadīju Igaunijas sacensībās, bija pārpildītas ar šo te absolūtās laimes sajūtu. Kāpēc?
Fantastiskie piloti
Ja jūs to vel nezinājāt, tad ziniet – jūs esat fantastiski: Māris, Dima, Valdis, Andris. Jūsu klātbūtne, padomi, atbalsts, palīdzība startos un starp tiem - “Davai, davai, Dianīte”, “Yuhuuu!” - un visas pārējās lietas radīja neaprakstāmi pozitīvu vibrāciju un palīdzēja pierimt bailēm un stresam. Jo īpaši tad, kad laika prognoze, maigi sakot, nebija no tām patīkamākajām. Citā situācijā būtu vēl divas reizes domājusi, vai startēt. Bet te – bija pārliecība, ka viss izdosies.
Tiesneses Ingas Polennikovas komentārs - “Была такая сложная погода, что можно гордиться каждым участником Чемпионата! А хрупким женщинам я бы вообще запретила взлетать! - Если бы не была фанаткой Точности! )))” - pos-factum lika aizdomāties par to, ka atbalsts un objektīvi ieteikumi ne tikai paceļ spārnos, bet arī palīdz izkalkulēt to maģisko brīdi, kad tu tomēr trāpi mērķī.
Brīdis, kad trāpi mērķī un dzirdi ne tikai mūsu puišu, bet visu pilotu un tiesnešu aplausus un gavilēšanu, ir patiešām neaprakstāms. Varu mūsu meitenēm ieteikt tikai vienu – brauciet uz sacensībām; tas ļauj ne tika uzķūnēt savas prasmes, bet arī izkust mūsu puišu fantastiskajā šarmā :)
Lidojošais suns
Vai zinājāt, ka Igaunijā dzīvo pasaulē lielākais lidojošai suns? Šis burvīgais radījums – kaukāzietis vārdā Kerber, kā īsts džentelmenis, meitenēm no gaisa “atnesa” medaļas. Tas brīdis ir te:
Šo dažu dienu laikā esmu jau vairākas reizes dzirdējusi jautājumu – cik tad sīva bija tā konkurence meiteņu kategorijā?
M’Ladies and M’Lords, cik sīva var būt konkurence, ja meiteņu ar spārniem ir tik, cik ir? Atbilde uz jautājumu ir pašsaprotama, bet te jau ir kas svarīgāks – ka mēs vispār esam un ka lidojam, katru reizi, iespējams, pārvarot savus tarakānus. Turpiniet mūs mīlēt, neraugoties uz esošo konkurenci. Tāpat vai pat vēl vairāk nekā šis kaukāzietis :)
Nerimstošie Usanovi un Co.
Jāsaka, ka Usanovi rullē. Es nezinu, cik daudz laika ir jāpavada trenējoties precizitātē lai piezemētos tā, kā to dara Usanovi. Taču te ir vēl kas – lai arī laika apstākļi bija nepateicīgi, igauņi spēja noorganizēt, manuprāt, ideālas sacensības. Laika menedžments bija perfekts, organizācija un tiesāšana – objektīva, attieksme sacensībās – profesionāla un draudzīga, ēdiens perfekts, dislokācija – ideāla, jo viss notika vienā vietā, nekur nebija jābrauc. Izlien no mājiņas un startē! Ja kāds vēlas, var paturpināt komentāros, taču man šķiet, ka viss ir izdevies ļoti labi. Un tās bija tikai pirmās sacensības Igaunijā. (Ak, jā, kāds padodiet ziņu igauņiem, lai izlabo pareizrakstības kļūdas sacensību nosaukumā :))
Un, summējot šo visu, man ir patiešām liels prieks par Usanovu un Co panākumiem.
Paldies par visu un visiem! Brīvdienas ir izdevušās, un pozitīvais lādiņš ir iegūts… līdz nākamajām sacensībām…
