Oludeniz 2019
Tagadējo Turciju, kādreiz sauktu par Anatoliju, pēdējos gadu tūkstošus iekarojušas un pārvaldījušas vairākas mega impērijas. Šobrīd savu kāju uz šīs zemes ir spērusi globālā paraplanieristu impērija.
Jāsaka lielais paldies mammai dabai, kura novietojusi lielo, gandrīz 2 km augsto Babadag kalnu pašā Vidusjūras krastā, dodot iespēju vienlaicīgi baudīt gan maģiskos kalnus gan tirkīzzilo jūru - no zemes, no ūdens un no gaisa. Īpaši maģiski ir lidojumi saulrietā. Arī tūristu ciemats Oludeniz atrodas pašā kalna pakājē pie pašas jūras krasta, kur pēc dienas aizvadītajiem piedzīvojumiem, kad saule noritējusi, var ļauties vilinošai naktsdzīvei – mūzika, gaismu spēles... Pēc pusnakts viss cilvēcīgi norimst un noklust, dodot iespēju atpūsties.
Mazliet pievēršoties ekipējumam. Nebiju īsti pārliecināts par to, kādā virzienā lidot. Bet skaidrs bija tas, ka nespēšu atturēties paraustīt bremzes. Līdz ar to nolēmu, ka visdrošākais ir ņemt ekipējumu maksimāli tuvu tam, pie kāda biju pieradis.
Par laikapstākļiem: Apmēram no maija līdz septembrim Oludeniz ir lidojams praktiski katru dienu. Lietus šeit var uzlīt varbūt vienu vai divas dienas mēnesī. Vēja stiprums šeit no rītiem un vakaros ir pavisam mierīgs, dienas vidū, protams, ir turbulents gaiss. Bet noteikti lidojams. Tā kā par laikapstākļiem vispār šeit nebija ko uztraukties un windguru vispār nav vajadzigs.
Starta vietas šeit ir trīs, dodot iespēju startēt visos vēja virzienos. 1700 m, 1800 m un kalna virotne 1900 m virs jūras līmeņa. Pirmās divas ir noklātas ar bruģi, bet 1900 m ir grants. Bet visas trīs pietiekami plašas visiem pilotu līmeņiem. Un no jebkura starta startējot, bez nekādu termāļu griešanas virs jūras izlidojot, augstums ir vairāk kā kilometrs. Lai nokļūtu startā, transportu var sarunāt jebkurā tandēmistu kompānijā. Par 25-30 lirām tie uzvedīs kalnā. Pusceļā gan vēl ir kontrolpunkts, kur jāsamaksā vēl 36 liras kaut kāda tūristu vai parka nodeva.
Lendingi. Pludmale ir pietiekami liela, lai īzī pīzī piezemētos. Bet, ja vēlme izvairities no smiltim, tad mazliet jāpiestrādā pie precizitātes diezgan zemu virs ēku jumtiem un izlavierējot starp pāris kokiem var skaisti trāpīt zālienā. Ja ieplānota piezemēšanās ūdenī, tad arī nav par ko satraukties, jo priekš dauzoņām ir ieteiktā zona. Ja "vaterlandinga" plāns ir realizējies, tad uzreiz būs klāt laivinieks, kurš par 300 turku lirām ļaus spert kāju uz klāja. Un pat noorganizēs ekipējuma mazgāšanu no sāļā Vidusjūras ūdens par vēl 300 lirām.
Par gaisa satiksmi. Šorīt šeit operē ap 350 tandēmu, kuri startē 4 vai 5 reizes dienā. Tas nozīmē, ka startos konveijers liels, un labāk ilgi nečakarēties. Gaisā vietas pietiek visiem, tik ja vēlme sadarīt kādus pigorus, tad pirms blēņošanās jāpārliecinās vai apakšā nav kāds cits lidonis. Piezemējoties visu laiku jārēķinās ar tandēmiem. Tiem labāk ceļu nešķērsot un tikko nosēdies, uzreiz rauj nost spārnu un lasies nost no piezemēšanās vietas. Jāpiemin arī ziņkārības pilnais lielais tūristu kvantums, no kuriem jāuzmanās piezemējoties.
Kā tad īsti ir atsākt lidot pēc vairāku gadu pārtraukuma?
Startā mazliet notrīc kājā, bet tā saucamā muskuļu atmiņa strādā lieliski. Iemaņas nav zudušas. Un izlidojot virs jūras, protams, nespēju turēties pretim iekārienam pēc vingovera. Maģiskais spārns iegrimst dziļi jau no pirmā bremzes pievilciena. SATā neiztur gopro turētājs un pārlūzt ar lielu tirkšķi. Arī kakls atradis no pārslodzes un izjūtu mazliet sāpes sprandā. Piezemējoties mazliet padrūzmējos ar tandēmistu, trāpu zālienā un uzreiz klāt nāk kāds čalis. Es jau domāju prasīs apliecību utt. Bet šis saka, ka es baigi labi lidojot.
Vienā no lidojumiem, protams, neizpalika arī izgāšanās. Gan startā nolohojos cenšoties izbāzt galvu cauri stropēm un arī landingā nolēmu mazliet iedzīt reni zālienā ar iekari. Bet, nu, kā jau saka: „Skolotājs ir kļūdījies vairāk reižu nekā skolnieks jebkad vispār mēģinājis.”
Vienu no vakariem, kamēr vēroju, kā pārējie startē, pēkšņi riņķī saskrien cilvēki un sāk fotogrāfēties, nolēmu izslīdēt no kadra, bet šie neļāva. Izrādās šiem iepaticies uzraksts uz manas muguras.
Neiedziļināšos diži detaļās. Ir lietas, ko nevar izstāstīt. Un ir lietas, ko nedrīkst stāstīt.
Bet, kā Da Vinči teicis: Ja reiz esi izbaudījis lidojumu, tu vienmēr staigāsi pa zemes virsu ar acu skatienu vērstu debesīs, jo tur esi bijis un vienmēr alksi atgriezties!
