AINAŽI – SAULKRASTI (78km)

Pirmais šī projekta posms ir nolidots! Daudz pozitīvu emociju un krāšņu dabas skatu piedzīvots! Pastāstīšu vairāk, kā mums gāja.

Šķiet, ka jāsāk ar to, ka šis posms tika organizēts ļoti spontāni, pēdējā brīdī, balstoties uz laikapstākļu prognozes izmaiņām, kas atnāca kā dāvana posmam Ainaži – Lilaste, burtiski dienu pirms lidojuma. Pat necerēju, ka vienas dienas laikā varam saorganizēties vairāk, kā 5 piloti, kas ir minimālais pilotu skaits, lai lidojums notiktu. Sākotnēji biju plānojis lidojumus organizēt pa nedēļas nogalēm, kad iespējami vairāk piloti varētu piedalīties. Taču ikdienā sekojot līdz laikapstākļu prognozei, redzu, ka tā nepavisam neatbilst manam plānam. Mūsu lidojumiem labvēlīgās dienas neiekrīt brīvdienās. Pat vēl ļaunāk, to paliek arvien mazāk. Tā nu es vienā trešdienas pēcpusdienā, kārtējo reizi pētot laikapstākļu prognozi turpmākajām dienām un nedēļām uz priekšu, redzu, ka tuvākajā periodā laiks tikai pasliktinās, un mums pilotiem šī vasara paliek arvien īsāka. Bet ir viena diena, kas ideāli piemērota posmam Ainaži – Lilaste, taču ir viena problēma, tā jau ir rīt, ceturtdien. Vai tik ātri var saorganizēt vismaz 5 pilotus? Darba dienā? Pie Igaunijas robežas? Diez vai. Bet nosūtīju pilotiem ziņu tik un tā. Paskatīšos kāda ir atsaucība. Klusums. Nu žēl, neko darīt. Pienāk ceturtdienas pēcpusdiena un pēkšņi visi atdzīvojas! Stundas laikā saorganizējas 6 lidot gribētāji. Tas nozīmē tikai vienu – lidojums notiek!  Pēdējā brīdī visi mūk no saviem darbiem prom uz mājām lādēt mērierīces un sakaru līdzekļus, pārbaudīt ekipējumus, zvanās viens otram, meklējot šoferus, telefonu līnijas karstas. Un pavisam drīz jau visi esam klāt Ainažos. Ir noorganizēts arī pavadošais personāls, lidojuma drošības uzraugs un viss var sākties!

Kā pirmais pilots Ainažos ierodas Valters, kas atrod mums piemērotu pļavu, kur pacelties, jo Ainažu pludmalei ir grūti piekļūt. Eju sarunāt ar zemes īpašniekiem, kas tur pat dzīvo, ka vēlamies pacelties no viņu pļavas, uz ko man ir pretjautājums: “A kas tie paraplāni tādi ir?”. Pasmejamies un saku, lai nāk apskatīt. Protams, saimnieki bija ļoti pretimnākoši un atļāva. Viņiem pašiem bija liela interese vērot, kas te tagad notiks uz viņu zemes. Kad sākām sildīt dzinējus un izklāt spārnus, sanāca arī kaimiņu māju iedzīvotāji, kas neslēpa savu interesi apskatīt lidaparātus tuvumā un “nointervēt” dažus no pilotiem. Pirms starta pamanu, ka mašīnas uz ceļa sastājušās rindā, tai skaitā lielā fūre. Visi pasažieri stāv gar ceļu rindā un ar interesi gaida, kas te tagad notiks. Pēkšņi vairs nevienam nekur nav jāsteidzas. Interesanti, pa ceļu braucot gan šķiet citādāk. 

Startējam 20:30. Atpaliekam no plānotā startēšanas laika par 30 minūtēm. Starti nav viegli, jo ir pilnīgs bezvējš un visiem pilnas bākas (es domāju ar degvielu pilnas paramotoru bākas). Tomēr lidojuma drošības uzrauga, Andra, vadībā viens pēc otra spārni organizēti un skaisti paceļas gaisā. Goda aplis virs zemes īpašnieku pagalma, kā “paldies par lidlauka izmantošanu” un dodamies ceļā!

Vispirms aizlidojam līdz Latvijas – Igaunijas robežas molam, kā sākuma atskaites punktam, un tad uzsākam ilgi plānoto un gaidīto ceļojumu “Pa krasta līniju”. Laika apstākļi pasakaini! Pilnīgs miers, stabils gaiss, putnu baru pavadībā mēs slīdam gar krasta līniju pašu izveidotā kāsī, vērojot kā saule tuvojas horizontam. Daudz skaistu, neskartu dabas skatu, kuru burvību nevar redzēt nekur tik labi kā tikai no putna lidojuma. Latvija ir tiešām skaista! Lai arī bijām tikai 6 spārni, skats no lejas noteikti arī bija iespaidīgs. Par to liecināja gandrīz katra pludmales apmeklētāja pavērstais telefons uz mūsu pusi. Pa ceļam iemaldījāmies arī kāzās, kur jaunajam pārim norisinājās fotosesija jūras krastā. Izskatījās, ka viņi bija sajūsmā par mūsu ielidošanu viņu kāzu bilžu fonā. Kurš gan negribētu tādu fonu:  saulriets, jūra un paraplāni. Atis ik pa laikam arī papriecēja skatītāju acis ar dūmu šovu. 

Lidojums notika ļoti organizēti. Visi piloti bijām uz sakariem caur rācijām. Turējāmies visi kopā, viens otru pieskatot, lai kāds neatpaliktu un ik pa laikam pārbaudot sakarus. Lidojām drošā distancē viens no otra un katrs savā augstumā, lai izvairītos no priekšā lidojošo propelleru radītajiem rotoriem, kas bezvēja apstākļos ir īpaši jūtami. Pavadošais personāls un lidojumu drošības uzraugs rūpējās par kontrolētu un drošu gan pacelšanos, gan nosēšanos, kā arī sekoja pilotiem līdz lidojuma laikā ar telefona aplikācijas palīdzību, kas parāda pilotu atrašanās vietu kartē. Savukārt līdzbraucēji parūpējās par šī pasākuma dokumentēšanu foto un video pikseļos no sava skatpunkta.

Līdz plānotajam galamērķim Lilastei, gan netikām. Tā kā starts mums aizkavējās un saulrietu apturēt nebija iespējams, diemžēl, lidojuma drošības uzraugs izlēma mūs nocelt no gaisa lejā nedaudz ātrāk – Saulkrastos, lai nebūtu jāturpina lidojums krēslā. Tika sagatavots konkrēts nosēšanās laukums Saulkrastu pludmalē, uzstādīta vēja zeķe un painformēti pludmales apmeklētāji par tuvojošos motoparaplānistu nolaišanos. Lai arī līdz plānotajam galamērķim bija atlicis tikai nedaudz, lēmums izrādījās ļoti pareizs, jo laiks, kas pagāja saliekot katram savu ekipējumu un kopīgi apspriežot piedzīvoto pieredzi, paskrēja vēja spārniem un sanāca izbraukt no Saulkrastiem jau krietnā pustumsā. Tas nozīmē, ka Rīgas pārlidojums, kas pēc plāna sākas Lilastē, mums būs jāsāk no Saulkrastiem, lai nepazaudētu nevienu centimetru no mūsu skaistās dzimtenes piejūras dabas skaistuma. 

Laikapstākļi bija kā radīti šim lidojumam, tie pilnībā atspēkoja spontāno lēmumu un lielo steigu. Reti, kad tādi gadās, bet kad parādās, tas ir jāizmanto. Ir jārēķinās ar to, ka prognozes mēdz mainīties ļoti strauji, lai cik precīzas tās arī būtu, dabai vienmēr ir sava doma. Un mūsu gadījumā, kā piloti saka “atvērās logs” un mēs paspējām tajā ielekt. Nolidojām 78km, gaisā pavadot 1h 50min. 

Braucot mājās pa automašīnas logu es ieraudzīju izskaidrojumu šim trakajam ceturtdienas skrējienam. Bija pilnmēness. 

Paldies visiem kas piedalījās: pilotiem, atbalstītājiem, šoferiem, pavadošajam personālam, kas rūpējās par lidojuma drošību, un visiem pārējiem, kas brīvprātīgi ir palīdzējuši gan juridiski, gan praktiski nokļūt līdz šim pirmajam ceļojuma posmam un to veiksmīgi realizēt!  

 

Piloti, kas piedalījās:

Aldis P. / Atis G. / Kārlis K. / Valters R. / Guntars P. / Armands Ķ.

Lidojuma drošības uzraugs:

Andris P.

 

Gaidam labu prognozi turpmākajiem posmiem un ceram uz lielāku pilotu skaitu, kas mums pievienosies ceļojuma turpinājumā!

Lai Jums visiem veiksmīgi lidojumi! 

 

Raksta autors:  Armands Ķirps


AINAŽI – SAULKRASTI (78km) 82
Comments: 4
    Made by kalichava