Atskaite par Moto braucienu 2018
Moto brauciens izvērtās piedzīvojumiem bagātāks, kā bija plānots, jo īpaši, man - Dzintaram!
Mēģināšu cik vien var īsi aprakstīt piedzīvojumiem bagāto moto braucienu.Braucienā šoreiz bijām tikai 3 moči un 4 cilvēki. Valdis pēdējā brīdī noleca no pasākuma. Iepriekšējo gadu kaislīgākie moto braucēji, viens ir Japāna, cita ir gaidībās, tāpēc cenšas vest mierīgu dzīvi, vēl kāds uz Jūrkalni devās, vēl kāds uz Lietuvu aizbrauca ar moto. Bet nu ķeksis jāievelk - jātur dzīva ADRENALĪNS moto ikgada brauciena ideja, tāpēc tikāmies cik esam un metāmies piedzīvojumos!
Piedzīvojumi sākās jau pašā sākumā, kā Vizmas kungs teica - būšot problēmas ar maratonistiem. Tā arī bija, bet ne man. Es ierados laicīgi un man Vanšu tilts tiešām bija vaļā un nokļuvu tikšanās punktā. Didzis ar Kāsīti gan nepaspēja. Tikāmies, tad visi Cēsu ielas Statoilā, atvainojos - Cirklē Kā!
Pirmais mērķis - velo muzejs Saulkrastos. Ar močiem viens, divi un esam klāt jau Saulkrastos. Nu, labi, es braucu ar mopēdu nevis moci! :) Muzejs bija necerēti interesants, daudz jauna uzzinājām un redzējām par vēsturiskiem velosipēdiem, kas būtībā ir motociklu pirmsākumi.
SKATĪTIES GALERIJU ar muzejā redzēto.
Dodamies tālāk uz Turaidas pusi, lai dotos uz nākamo plānoto vietu - Vienkoču parku (kur nenokļuvām). Muzeja darbinieks ieteica, lai griežam Saulkrastos pie otrā luksafora, ko arī izdarījām. Braucam ap 100 km/h. Pirms tam no rīta biju domājis, ka ar savu mopēdu reti braucu un ka sen nav taisīta apkope, un ka vispār laikam būtu laiks nomainīt piedzenošo siksnu. Tagad braucam pa to ceļu un atceros, ka vakar ziņās arī dzirdēju, ka motociklisti nav apmierināti ar Latvijas lāpītajiem ceļiem. Pie sevis nodomāju, ka nav tik traki, ielāpi ir, bet nav nekas ārkārtējs. Pagāja 1 minūte kopš iedomājos par ziņās dzirdētajiem ielāpiem, kā priekšā uz taisnas šosejas zīme 50 un zīme ar valnīti un momentāli priekšā nu tāda bedre, ka es burtiski palecos uz sava mopēda pēc izbraukšanas no tās bedres. Tā vēl nekad nebiju lecis ar savu mopēdu! :D Pirmā doma, ka lai vai kas, bet pirmais un vienīgais - ir jānoturas uz mopēda virsū, ko arī izdarīju. Tikai tāda dīvaina skaņa parādījās uzreiz - pļak pļak pļak pļak un noslāpa motors. Pieripinājos ceļa malā. Nokāpju no mopēda un tajā brīdī jauns Passat tajā pašā bedrē iebrauc tā, ka ar pannu pret zemi atsitās un aizbrauca tālāk. Mopēda dzinējs vairs nebija iedarbināms - negrieza. Kasījām galvas un domājām, kur vaina, vai tiešām dzinējs var noķīlēt, iebraucot bedrē. Kāsīc pat iedeva savu moča akumulatoru, lai pamēģinātu vai problēma nav aķī, kuru vispār mēnesi atpakaļ nomainīju. Tad sapratām, ka tā visdrīzāk ir piedzenošā siksna, kas pļakstiņāja sākumā un beigās apvijās ap dzinēja piedzenošo rulli un to noķīlēja un tāpēc motoru nevar iegriezt. Siksna bija jau nokalpojusi un lēciens tai iedeva papildus triecienu un tāpēc tā pārplīsa, acīmredzot. Uztvēru to visu ar smaidu, jo pēc tā jau braucam - piedzīvojumiem. Tagad jāizdomā, kur likt mopēdu. Ceļa malā krūmu puduri - iedomājos, ka mopēds jāiestumj puduros un jāapklāj ar zariem un tad pirmdien atbrauks pakaļ! :D Pasmējāmies par ideju un saku, ka stumšu uz priekšu un vajag pirmajā apdzīvotajā mājā sarunāt nakts mājas manam mopēdam. Pēc mazāk, kā kilometra bija kaut kāds gateris, kur izdevās sarunāt, ka pirmdien savākšu. Nu, ko tagad ar Didža Dukātu būs divatā jābrauc. Aizmirsu bildi uztaisīt ar mūsu močiem un mopēdu, bet viņam mocis ir ar īso asti un mazu rokturīti aizmugurē, kur pieturēties. Bija diezgan nedroši turēties pie tā roktura, jo nebija atzveltnes tāpēc centos, ne pārāk "zilā" veidā ar vienu roku balstīties pie Didža vēdera un ar otru roku pie tā rokturīša aizmugurē. :D
Didža Dukāts izskatās šādi:
Un kā var redzēt, tad šim mocim ir nu ekstrēmi mazs sēdeklītis aizmugurē sēdošajam, bet kaut kā ar Didzi sasēdējām! :D
Nospriedām, ka Zaķu vizināšanai ideāli piemērots mocis, jo tad Zaķim ir jāapvij rokas ap moča pilota vēderu un jāpieglaužas cieši, cieši viņam klāt, jo citādāk var vienkārši palikt aizmugurē uz asfalta, ja pilots iedotu pilnu "ručku"! :D
Mocis ir zvērā jaudīgs un kad Didzis iedeva nedaudz mizā, tad man pārāk stabili nebija, jo manāmi mans smaguma centrs sāka virzīties uz aizmuguri! Centos minimāli apvīties Didža vēdēram, bet cīnījos vairāk ar to rokturīti aizmugurē, lai paliktu uz moča! :D
Nākamā pietura "Bīriņu pils", kas bija 1,5 km no gatera, kur atstāju mopēdu. Ļoti, ļoti skaista vieta.
Noteikti plānoju aizbraukt vēlreiz tur, jo nepaspējām visu izstaigāt, jo Gata draudzene Sintija mums bija norezervējusi āra galdiņu restorānā Fazenda Siguldā uz 15:00, kur mums viņa arī sarunāja ADRENALĪNS īpašo cenu. Viens no ēdieniem, ko paņēmu bija aukstā zupa un houllī moullī - tā aukstā zupa bija garšīgākā kādu biju ēdis. Kā otro visi paņēmām dienas īpašo piedāvājumu - šašliku, kas arī bija lielisks! Paldies Sintijai!
Kamēr gaidījām šašliku, es piezvanīju Aināram un paprasīju vai es varētu dabūt piekabi uz pirmdienu, lai varu aizbraukt pakaļ mopēdam. Atbildēja, ka, protams, varot! Ainārs pēc brīža, apspriedies ar Ingu, paziņo, ka vispār brauc man pakaļ ar Kadiju tagad un tūlīt. Wow, es biju šokā un nenormāli pateicīgs par šo palīdzību! Ainārs 50 minūšu laikā bija klāt Siguldā. Ieraudzīju, ka Kadija kravas nodalījums tāds pazems un ka rolleris tur neielīdīs. Aizbraucām uz gateri un mopēdā man bija skrūvgrieznis, ar kuru izdevās nojaukt rollerim pusi priekšas, lai noņemtu vējstiklu. Tad no paaugstinātas betona apmales iestūmām veiksmīgi mopēdu Kadijā.
Tālāk izkrāmējām pie Aināra mopēdu un es ar vilcienu uz Rīgu - mājām, pēc tam, kad tiku kārtīgi pabarots ar vakariņām, jo bija jau vakars klāt. 21:14 vilciens uz Rīgu un mājās esmu pēc 22:00.
Vakarā piezvanīja Didzis apvaicāties vai viss kārtībā. Viņš pastāstīja, ka ieturot, iepriekšējā gada tradīcijas, ceļš Sigulda-Rīga, tika veikts pie vidējā ātruma 150 km/h! Apsveicam un ceram, ka kāds meža fotoradars tajā brīdī nenodarbojās ar fotosesiju! :D
Šī diena bija episka, daudz, kas redzēts un jaunas lietas iemācītas, kā, piemēram, zinu, ka ar vienu skrūvgriezni varu izjaukt pusi mopēda! :D
Paldies Aināram par palīdzību ar transportu! :)
Tiekamies nākošgad, nākamajā ADRENALĪNS moto braucienā 2019!
Dzintars Reiniks
2018. gada 19. maijs
