Рассказ третий
No Jūrkalnes līdz Krustpilij. Dažiem šī nedēļas nogale sākās jau piektdien no rīta Jūrkalnē. Lidojumi esot bijuši vienreizēji. Laika apstākļi kolosāli.
Un vēl visas nedēļas nogales garumā stāstija savus „medniek stāstus”! Tajā pašā vakarā lidojumi turinājās Rumbulā. Daži topošie piloti lika eksāmenus. Un kā jau vienmēr, kādam ir jāizceļās, Armands mūs visus lejā stāvošos kārtīgi satrauca ar Deep Spiral. Tā vai citādi, es domāju visi nolika eksāmenu. Ar ko arī apsveicu visus jaunos pilotus. Bij arī kāds, kurš gaisā tika pirmo reiz, un var visām sekojošajām „iesvētību” extrām! Bet no Jūrkalnes atbraukušie vairs nemaz neskatijās debesīs. Šī nu arī bij mana iespēja uzlidot. Un kamēr SIV kursā darītais nau aizmirsies, ķēros pie SAT griešanas un FullStall. Sajūtas viennozīmīgi ir savādākas, nekā virs ūdens veicot šos manevrus. Un kad rācijā neskan instruktora balss par jau zemo augstu. Sestdienas rītā devāmies uz Krustpili termāļu medībās. Atbraukušie bij samērā maz. Termo burbuļu dēļ startēt bij lieli sarežģījumi. Arī vinčotāju trūkums sarežģīja šo situāciju. Jo Krišs atrodas ārpus Latvijas robežām, bet Mišam šoreiz devām iespēju atpūsties un pašam kārtīgi izlidoties. Neskatoties uz grūtībām, es, Max un Saņa centāmies apgūt šo smalko viņčošanas mākslu un laizt gaisā vismaz tos pilotus, kuri startā varēja savaldīt spārnus. Termāļi šoreiz nebij tie daudzsološākie tomēr tie kas mācēja arī aizlidoja prom. Kad atgriezās Miša, tad gaisā tika arī pārējie. Pret vakaru jau lielākā daļa devās mājup. Pavadot Mišu uz kaimiņu zemi Krieviju, Krustpilī mēs palikām uz nakšņošanu tikai četri. Es, Max un Saņa ar draudzeni. Un lai nesēdētu bezdarbībā, izmantojot pēdējās gaismas paliekas, gaisā tiku arī es. Ņemot vērā apstākļus, kad termāļu nau, augstums ir labs, viss ko varēju darīt bij kārtīgi iztrakoties. Griežot SATu laikam kaut kur pārcentos ieejā un rezultātā ieguvu Dinamisko SAT. Sajūtas ir daudz spēcīgākas un arī noturēties manevrā grūtāk. Jāpiebilst, ka sākumā pat nenoturējos vajadzīgajā pozīcijā, tomēr redzot, ka sparns turpina griezt SATu, es ar „mangusta reakciju” iekārtojos atpakaļ vajadzīgajā pozīcijā, un paveicu iesākto līdz galam. Svētdienas rītā esam tikai trīs piloti. Ņemot vērā, ka apkalpojošajam personālam ir jāsastāv no divām personām (autovadītāja un viņčotāja), skaidrs ir viens, ka lidot varam tikai pa vienam. Līdz ar to vienojamies par prom nelidošanu. Un arī laika irobežojumiem, gadījumā ja tomēr parādās termāļi. Tad arī ķērāmies „vērsim pie ragiem” un šāvām gaisā rindas kārtībā. Pirmajā aplī izlidojām katrs pa div reizēm, atkārtojot SIV kursa manevrus – asimetrijas, frontāļi, dziļās spirāles, SAT un arī Helikoptera mēģinājums (kas gan vairāk līdzinājās trakam negatīvam). Un pēc tējas padzeršanas, ķērāmies pie otra apļa. Šajā reizē centāmies vairāk pievērsties termāļiem. Taču ne pārāk veiksmīgi. Mākoņi bij galīgi plakani izsmērēti. Vienīgā iespēja bij pielipt zem kāda mākoņa un doties tam līdzi, kamēr vien neesi uzskrūvējies līdz pašam mākonim. Cēliens bij tikai +1, pa retam +2. Un par cik bijām vienojušies par prom nelidošanu, tad nācās vien laizties lejā. Jo augstums bij pārāk mazs, lai pārlidotu līdz nākamajam mākonim. Петруха
Pēteris Golubeckis
2007. gada 26. jūlijs