Neticamie latviešu piedzīvojumi Itālijā
Ilgi gaidītais, beidzot uzrakstītais raksts par latviešu piedzīvojumiem Itālijā, Bassano del Grappa. Netrūka piedzīvojumu, brīnišķīgu lidojumu, dažādu itāļu gardumu un, protams, vīna :)
Neticamie latviešu piedzīvojumi Itālijā
Pirms brauciena katru dienu skatāmies prognozi cerībā, ka kaut kas pamainīsies… bet nē - Windguru nepielūdzami rāda lietu, lietu, lietu… (Bassano uzzinām, ka tur lietus iepriekš nav bijis kopš Ziemassvētkiem. Isn\'t it ironic?)
Lidmašīnas biļetes nopirktas un vairs jau nav kur sprukt, bagāžas kapacitāte arī ierobežota, tāpēc līdzi vien pašas nepieciešamākās lietas. Tobrīd vēl nestādamies priekšā, kā ir nakšņot teltī uz plānā matracīša un pārsteidzoši vieglā guļammaisā, kur komforta temperatūra sākas no padsmit grādiem. (Vēlāk izrādās, ka gulēt +10 grādos mitrumā patiešām ir izaicinājums, zināms, ka pat sniega cilvēki sāk naktīs ietīties spārnos. Tas, protams, nespēj līdzināties Normana piedzīvojumiem uz ledus…)
Lidostā tiek konstatēts, ka dažiem bagāža krietni par smagu, un, lai arī tiek tukšoti burkānu krājumi, pārvilkti zābaki utt., cipari joprojām par lielu. Tomēr - katrā smilškastē reiz iespīd saule un pie chek in ir mūsu (Martas un Jāņa) klasesbiedrene, kas piever acis uz cipariem, un visi laimīgi iečekoti :) Turpceļā kļūst skaidrs, ka Scrabbles būs Itālijas favorītspēle un 2,5 h stundas paiet nemanot.
Venēcijā +16, spīd saule, visi laimīgi.
Ierodamies kempingā, kas pārpildīts, jo notiek izstāde un sacensības. Tomēr atrodas viens pleķītis zemes un sākam celt teltis. Vakarā dodamies apskatīt landingu un nevaram vien sagaidīt pirmos lidojumus. Dodamies arī uz izstādes "pasta party", bet ir jau vēls un lielākā daļa ekspozīciju vairs nav. Motopilotiem par prieku vēl ir atvērta Nirvana Paramotors ekspozīcija un Arča iemīlas Nirvana Instinct :) http://www.nirvana.cz/paramotory/ Cipars par tādu skaistumu, protams, paliels…
Vakarā un naktī līst.
***
Rīta agrumā gaiļu dziedājumi mijas ar blakus teltīs esošo krākšanu… Bet rīts iesākas cerīgs (vismaz jaunajiem gurķiem, kas rīta agrumā visu ekipējumu salādē Arčas limuzīnā), jo nelīst taču… bet mākoņu sega bieza, Načaļņika paziņo, ka spārnus var mierīgi atstāt teltīs, un mēs dodamies apskatīt startu un Monumentu. Līdz augšai nebraucam, jo mākoņi biezi jo biezi, un Monumentu drīzāk varētu mēģināt aptaustīt ne saskatīt.
Dodamies uz kempingu, daži dodās uz izstādi un iegādājas jaunas pilotu štātes. Vakarā ierodas Aigara busiņš, kas turpmāk mūs vedīs visādos ceļos un neceļos :) ar pilotu papildspēkiem. Līst… un apkārt teltīm ar galda piederumiem tiek rakti grāvji. Naktī teltī auksts, maska un cimdi ir reāla štelle. Yetti piekopj Himalaju praksi un guļ spārnā…
***
Nākošās dienas prognoze iepriecina un beidzot varam lidot. Ahh… lidot! Pirmais lidojums rīta agrumā vien ar dažiem burbuļiem un varikā max +0.5. Bet tad diena iesilst un beidzot, BEIDZOT! ir iespēja sagaršot termāli visā tā krāšņumā. Variometrs skan kā mūzika un lidojums var sākties :) Todien nolidojām brīnišķīgi, kādas 4 h. Bija dažādi starta un landinga paraugdemostrējumi, kas tuvāk būs apskatāmi video materiālos. Saprotu, ka lidošana nav nekāda atpūta, ja apkārt ir vēl vairāki desmiti paraplānu pilotu un neskaitāmas deltas (bija sacensību pēdējā diena), nemitīgi jāgroza galva riņķī apkārt visās dimensijās.
Vakarā kempings kļūst tukšāks - zaļās, sarkanās un zilās telts dvēseles (Marta, Jānis, Krišs un "Dakteris" aka Ivars Tolmanis) nolemj negulēt starp grāvjiem un tiek atrasta burvīga vietiņa zem vairākām eglēm.
***
Otrdien saule mūs lutina vēl vairāk, termāļi spēcīgi un stabili. Otrajā lidojumā ejot uz landingu nez no kurienes sarodas vairāki piloti, saprotu, ka iesim lejā kopā, tāpēc apmetu vēl vienu astotnieku un gribu piezemēties pāri kokiem… Pāri kokiem pati tiku, bet spārns gan nē. Rezultātā - kā Miša saka - landingā ligzdošana. Labi, ka ir palīgi, un pavisam īsā laikā spārns veiksmīgi tiek atpinķerēts.
Lidošanas entuziasms nav zudis un dodamies atkal kalnā. Gaisā man nemitīgi seko kāda delta… Varbūt gribēja iepazīties, kas zina… Noķeru smukas serdes un rezultātā tiek sasniegts mūsu pilotu todien garākais lidojums :) Patiesībā varēja vēl lidot un lidot, bet nogurums un aukstums lika par sevi manīt (rokas sala, neskatoties uz divām cimdu kārtām). Vairākas reizes Mišam ziņoju, ka nu jau sēdīšos, bet tad atkal parādās burvelīgs termālis, kas aicināt aicina :), nu, kā tādā nelidosi… Rācijā atskan aicinājums pusdienās un prasa, vai es arī gribu… Atbildu, ka ēdīšu termāļus un palieku vien gaisā, beigās pārlaimīga dodos uz landingu, konstatējot, ka lidojums ilga 3h, bet kopumā todien nolidoju 5 stundas!
Turpmāko dienu prognoze dažus sabiedē - Arča, Dakteris un Ivars Šļivka dodas uz Rīgu. Ehhh… kādus piedzīvojumus viņi palaidīs garām :)
Vakarā zaļajā teltī tiek tukšoti vīna krājumi un nolemts iet kalnā lūkoties naksnīgo Bassano. Secinājums pēc kāpiena - apģērbs par siltu, skats fantastisks, bet nepareizi aprēķināts vīna patēriņš uz km :D
***
Trešdien pamatīgi līst, tāpēc nolemjam doties uz Gardas ezera Termālajiem baseiniem http://www.villadeicedri.it/default_eng.htm. Ārā drēgns un nespēju iedomāties vēl peldes ūdenī zem klajas debess… Pa ceļam braucam Garklāvu auto un Egons mūs apbur ar saviem piedzīvojumu stāstiem. Apbrīnā klausos, ko tik viņš nav piedzīvojis un kur tik nav lidojis! Termālie baseini bija brīnišķīgi un ūdens tik silts, neskatoties uz lietu. Izlasījām, ka tajos plunčājies pats Napaleons un smējāmies, ka gan jau kāda Napaleona baktērija vēl virpuļo baseinu ūdeņos. Pēc peldēm dodamies braucienā apkārt Gardas ezeram, nošausmināmies par miniatūro landingu pie ezera un apskatām šarmanto pilsētiņu Malcesine. Beidzot tiekam pie gardā itāļu saldējuma un pāris suvenīriem no antikvariātiem.
***
Ceturtdien rīts burvīgs, bet virs kalniem velkas mākonīši… Startā neviens vairs nesteidzas būt pirmais, bet Elsts ietur tradīciju un aiziet gaisā pats pirmais. Pēc viņa neviens patiešām vairs nesteidzas, jo ar burbuļiem vien nepietiek :) Mākoņu bāze todien ļoti zema un mākoņi viltīgi. Otrajā vai trešajā lidojumā ganos pie paša mākoņa maliņas, līdz mākonis savelkas un iekšā esmu. Ausis, akselis… bet varikā joprojām plusi. Turos navigācijas punkta virzienā un beidzot izlienu no mākoņa. Nākošajā lidojumā nolemju patrenēt vingoverus, neķeru termāļus un uzreiz dodos virs landinga. Ar vingoveriem nokļūstu kādus 300 m virs zemes, paeju kalna virzienā un noķeru vāju termāli ar +0.6, pacietība atmaksājas, termālis kļūst spēcīgāks un esmu uzaudzējusi pietiekamu augstumu, mazliet vēl palidinos virs kalna, lai tiktu vēl augstāk un atkal nolemju iet lejā ar vingoveriem. Rezultātā - kādas 3,4 reizes "gāju lejā" ar vingoveriem, bet veiksmīgi pēc tam uzaudzēju augstumu. Prieks, kur tu rodies! Mēs ar Ingu turamies gaisā kā pielimētas un Miša rācijā vien nosaka: "Ну, дамы..."
***
Piektdien atkal lietus. Dodamies uz Padovu un pa ceļam apskatām milzīgu Ķīniešu tirdzniecības bāzi. OMG, cik tur visa kā bija daudz… Ieraudzījām daudz lietu, kas LV maksā vismaz 10x vairāk. Padovā apstaigājam vecpilsētu un nokļūstam fantastiskā tirgū, kur tiek iepirkts viss vakara gastronomiskajām izvirtībām, sākot no sieriem un svaigā pesto un beidzot ar garnelēm, prosciutto un vīnu.
Zaļajā teltī todien plāns rakstīt rakstu Adrenalīnam izgāžas :), spēlējam Scrabbles un mielojamies ar gardumiem.
***
Sestdien no rīta uzbraucam Antenu kalnā cerībā uz dinamiķi. Vējš startā no muguras un nekāds dinamiķis nesanāk… Toties atklājam 1. PK bunkurus vai šahtas vai kas nu tas bija, kas ved iekšā kalnā, mazliet paložņājam, bet griesti šaubīgi un jau daudz iebrukuši, tāpēc lienam atpakaļ. Braucot lejā no kalna, Ģirts saprot, ka Antenu kalnā pazudējis variometru, dodamies atpakaļ, meklējam, meklējam… līdz beidzot atrodam kara alās… Smejamies, ka varbūt pēc tūkstošiem gadu kāds pēctecis būtu to atradis un sapratis, ko tolaik cilvēki lidoja… Bet nebūtu sapratis, kāpēc viņi to darīja alās!
Todien nelidojamu apstākļu rezultātā ieplānots brauciens ar riteņiem. Tiekam pie dažādiem divriteņiem - gan hipsteru variantiem, gan normāliem bezceļu aparātiem. Sadalamies divās grupās - viena uz vīnogulājiem, otra Geocaching tūrē. Mēs - Marta, Jānis, Krišs un Edgars - dodamies meklēt slēpņus. Dodoties pēc viena no slēpņiem, iebraucam kādā pagalmā un nokļūstam mazā brīnumu veikaliņā - Erboristeria (Herbalist\'s shop).
Saimnieks (Franco) labi prot angliski (kā izrādās, kādu laiku mitinājies štatos), aizrautīgi stāsta par savu meitu Džūliju, kas spēlē volejbolu, un viņa lielākais sapnis ir, lai viņa tiktu izlasē un dotos uz Oplimpiskajām spēlēm, tad viņš uzrīkotu milzīgu party visiem, visiem! Nopērkam kakla končas, ko viņš pats gatavojis, Krišs beidzot tiek pie zobupastas.
Franco saka, ka nesen pilsētā atvēries jauns bārs un uzaicina mūs visus (4) mazliet iedzert, viņš maksājot. Dodamies uz bāru, pa ceļam satiekot otru grupu, kas ir divtik lielāka. Franco aicina līdzi arī pārējos! Rezultātā - degustējam Prosecco un tiekam cienāti ar uzkodām. Franco iedzer ar mums un dodas atpakaļ uz veikaliņu, mēs aiz pieklājības paņemam arī paši vienu Prosecco :)
Atkal sadalamies - mūsu bariņam pievienojas arī Ģirts un Aigars Balodis. Dodamies uz Bassano pa lielākiem un mazākiem serpentīniem… ohhhh… kājas nākošajā dienā mazliet jūt, bet pasākums super! Rezultātā - 8h uz velo, jutīgas pēcpuses, 35-40 km un pats galvenais - dažadi sociālie kontakti :)
***
Svētdien joprojām līst un nolemjam doties uz Venēciju. Atkal sadalamies, jo daļa grib slēpņot (Geocaching) - slēpņošana ir fantastiska un nokļūstam visādās šaurās ieliņās, kas aizved uz maziem kanāliem un uz kvartāliem, kur nav ne miņas no tūristiem. Pēc tam, aizejot līdz Marka laukumam, smokam no tūristu bariem (nez\', kas gan mēs paši skaitāmies…).
Itālija bez saldējuma nav iedomājama - tāpēc paņemam uz visiem kasti saldējuma. Pārdevējs, protams, šarmants itālis, kas nekādi negrib dod citronu saldējumu, kas man tik ļoti garšo. Rezultātā - nogaršoti 8 dažādi saldējumi :), citronu saldējums tomēr netiek ielikts kastītē.
Vīns todien ir sabiedrotais :D un lietus nemaz nav šķērslis, lai baudītu Venēcijas nostūrus un meklētu slēpņus, kur īstās ieliņas atrašana ir patiešām challenge, ņemot vērā daudz kanālu klātesamību.
Mājupceļā vīns dara savu - daļa dzied, daļa guļ, daļa stāsta anektdotes, bet beigās Krišs visus aizrauj ar dažādiem cietajiem riekstiem.
***
Pirmdienas rītā līst, bet prognoze pusdienslaikā sola laikapstākļu uzlabošanos. Krišs, Edgars un Aigars Balodis dodas kalnā kājām. Krišs ar savu spārnu, Edgars ar Mišas spārnu (laikam vieglāks :D ) un Aigars Balodis ar nūjām. Pārējie tikmēr apbraukā Bassano sporta veikalus, kas izrādās slēgti, nokļūst pārtikas lielveikalā un atkal sapērk visādus gardumus vakara gastronomiskajām izvirtībām.
Laiks uzlabojas un dodamies kalnā - todien gan tikai daži izredzētie tiek pie termāļiem (Ģirts vispār malaģec!). Man toties iepatikušies vingoveri:)
***
Otrdien no rīta spīd saule, mākoņu tikpat kā nav, laiciņš vienkārši fantastisks! Bet es dodos uz Rīgu :) Esmu tik ļoti pieradusi pie telts matracīša un plānā guļammaisa, ka mājās gulta liekas par mīkstu un sega par siltu, apsveru domu gulēt uz grīdas :D
***
Pārējie vēl trīs dienas kolosāli nolido, un es ar skumjām noraugos ielādētajos trekos iekš xcontest :) Elsts ziņo, ka Načaļņika iekārtojies uz ligzdošanu pie serpentīna. Viss veiksmīgi - pāris pārgreiztas stropes, bet galvenais, ka Načaļņika sveiks un vesels!
***
Leģendas vēsta, ka piektdien Semonzo notika pamatīgs rauts (varbūt par godu Načaļņika ligzdošanai?) Viļņa apartamentos, kas beidzās ar atmiņas zudumiem, pazaudētu kempinga aproci, bet toties gludi noskūtu bārdu :D Sīkāki komentāri pie Elsta, Kriša, Mišas un Viļņa :)
P.S. Bildes būs - par tām atbildīgs Krišs.
