Katalonijas rallijs.
Jau rudenī, ar kalnu slimību sirgstoši, Ieva, Rusiņš un es (Elmārs), paredzot, ka līdz ar pirmo pavasara sauli, līdzīgi citiem kustoņiem dabā vairs nevarēsim nosēdēt uz zemes, esam nopirkuši lētas avi
Katalonijas rallijs.
Jau rudenī, ar kalnu slimību sirgstoši, Ieva, Rusiņš un es (Elmārs), paredzot, ka līdz ar pirmo pavasara sauli, līdzīgi citiem kustoņiem dabā vairs nevarēsim nosēdēt uz zemes, esam nopirkuši lētas aviobiļetes un marta sākumā dodamies uz Barselonu.
Lidostā noīrējam autiņu un laižam uz Ažeru (Ager). Neatkarīgi viens no otra, meklējot saprātīgā attālumā no Barselonas pieejamās lidvietas, esam izvēlējušies tieši Ažeru, kas pēc visiem parametriem, šķiet, varētu būt labākā. Lidošana pie Ažeras, kas ir no mauru laikiem saglabājusies mikropilsētiņa, notiek no Sierra del Montsec kalnu grēdas – augstums 1676 m, galvenais starta laukums – 1560 m. Lidojamais kalnu grēdas garums uz aci vērtējot ir kādi 15 vai pat vairāk kilometri. Montsec nogāze ir vērsta Dienvidu- Dienvidrietumu virzienā un ideāli savāc visu siltumu no priekšā esošās plašās ielejas un tālākā Katalonijas līdzenuma. Vēl viena grēdas īpatnība – apmēram 300 m zem grēdas virsotnes stiepjas plaša terase ar daudziem potenciāliem nolaišanās laukumiem - ja nu ievajagas.
Pateicoties terasei, termāļi pamatā noraujas no tās un grēdas virsotnē nav tik zvērīgi, kas lielā mērā atvieglo startu. Uz kalna ir četras starta vietas, bet pamatā tiek izmantots galvenais starts – gandrīz futbola laukuma lielumā, plakans un muļķudrošs. Pilotam vienmēr pietiek laika, lai pēc spārna pacelšanas mierīgi padomātu ko darīt tālāk – lidot vai ne, ja vien nestartē stiprā termālī. Startēt var gan Dienvidu, gan arī Rietumu virzienā. Mums pamatā nācās startēt pie Ziemeļu virziena vējiem līdz 5 m/s, kas pūš grēdai no aizmugures, tomēr kalns tā atsildās, ka vismaz uz pēcpusdienu uz starta gaiss strādā pareizā virzienā. Paši sliktākie vēji ir no Austrumiem. Ielejā ir trīs oficiālas nolaišanās vietas, tuvākā 821 m zem galvenā starta ceļa malā, kas ved uz startu, Ažeras kempings 960 m zem starta, un vēl viena, kalna pakājē, uz kuru ved samērā draņķīgs ceļš, un kuru pamatā izmanto deltaplanieristi un tie, kas tuvējos krūmos kempojas. Visi nolaišanās laukumi ir pietiekami plaši ar brīvu pielidošanu. Tomēr aktīvā laikā jārēķinās ar ielejas vēju, kas var būt gana stiprs un turbulents.
Ažera ir lieliska vieta maršrutu lidojumiem, jo var lidot gandrīz vai visos virzienos un visur var atrast drošas nolaišanās vietas. Tas attiecas gan uz pieredzējušiem pilotam, gan arī tiem, kas vēl tikai sāk savus pirmos maršrutus. Pēc mana vērtējuma uz Ažeru var braukt arī piloti, kas vēl nav lidojuši kalnos, bet jau prot sadzīvot ar turbulenci. Tomēr labāk to darīt pieredzējušu pilotu kompānijā un nepieņemt patstāvīgus lēmumus kur un kā lidot. Nakšņošanas iespējas pašā Ažerā, iepriekš nepasūtot, var būt problemātiskas, ja neskaita iespēju pārgulēt krūmos, kā galvenais mīnuss ir ūdens trūkums kur nomazgāties – tuvākās upes ir ap 10 km un vasaras beigās tās var būt vai nu izžuvušas vai arī ar nelielu smaciņu.
Lai kontaktētos ar vietējiem ir jāzina vai nu kataloniešu vai spāņu valoda, jo angļu valodas zinātāji būs īsts atradums, ja neskaita pilotus. Marts un aprīlis nav labākais laiks kad tur doties jo tie ir paši lietainākie mēneši gadā. Par labākajiem mēnešiem maršrutu lidošanai mums vietējie piloti nosauca jūniju un septembri. Nevar teikt, ka mums paveicās ar laika apstākļiem, tomēr trīs labas lidojamās dienas sanāca. Pārējā laikā nodarbojāmies ar trekingu un Katalonijas apceļošanu un tagad, iespējams, esam labākie Katalonijas pārzinātāji Latvijā.
Kopējās brauciena izmaksās, ieskaitot aviobiļetes, auto īri, dzīvošanu utt. sanāca nedaudz virs 300 LVL katram. Ažera tiek reklamēta kā labākā lidvieta Eiropā un tas nav no zila gaisa grābts. Viena no skaistākajām tā ir pavisam noteikti. Pirmais ko izdarījām pēc atgriešanās Rīgā – nopirkām aviobiļetes uz Barselonu uz 13.-22. septembri. Ažera ir vieta kur gribas atgriezties.
