Парапланерная школа и клуб
Поиск Скрыть поиск

Kā lidot Latvijas maršruta lidojumu sacensībās

Turpinājumā aprakstītais norisinājās pērnajā gadā.

Tuvojas nedēļas nogale, kad plānots maršrutlidojumu sacensību pirmais posms. Šis posms notiks pie Rēzeknes, Audriņu lidlaukā. Vieta zināma, ierpriekš ir sanācis tur lidot, ne visai veiksmīgi, bet tomēr pieredze bija vērtīga.

Bija jāizdara izvēle, kurai no sacensību dienām dot priekšroku, jo nedēļas nogalē varēju atļauties tikai vienu dienu veltīt sacensībām. Izvērtējot laikapstākļu prognozes, ko piedāvā windguru, secināju, ka sestdiena būs labāka nekā svētdiena, jo windguru svētdienai rādīja diezgan stipru vēju visas dienas garumā, kas, iespējams, būtu par stipru lidošanai un stabiliem termāļiem. Jāpārbauda, ko rāda xcskies kartes par termāļiem un xc potenciālu reģionam.

Iepriekšējā vakarā skatoties avotus, secināju, ka maksimālais iegūstamais augstums (top of usable lift) sestdien būs līdz 1800 metriem, vēja ātrums dominēs 1-2 ms.

Svētdienai bilde atšķirīga – iespējamais iegūstamais augstums no 1800 līdz 2500 metriem, bet jāņem vērā arī vēja ātrums – xcskies rāda 4 ms, bet windguru prognoze – no 5 līdz 7 ms. Izvēle izdarīta – sacensībās piedalos sestdien.

Sacensībās, kā nosaka nolikums, starta secību nosaka izlozes rezultātā, man trāpās starts pirmajā desmitniekā. Sagatavoju ekipējumu savlaicīgi, lai nekavētu startus. Maija sākumā jau gaisa temperatūra uz zemes ir diezgan augsta, bet lidojot virs kilometra augstumā ir krietni vēsāks, tāpēc jāsaģērbjas silti – tomēr ziemas drēbēs saģērbtam vasaras karstumā gaidot startu var nosvīst visai ātri.

Gaidu savu kārtu startam, viens pēc otra tiek vinčoti piloti, starti lielākoties izdodas ar pirmo piegājienu gandrīz visiem. Man jāstartē pēc viena pilota, tomēr Inese palaiž mani pa priekšu, jo vēlas, lai viņu vinčo konkrēta vinča. Tā tieku gaisā nedaudz agrāk.

Trosē pieaug slodze, ceļu paraplānu, viss kārtībā – aiziet! Vējš mana starta brīdī diezgan mazs, bet tomēr uzvinčoties izdodas gandrīz līdz 500 metriem virs zemes, labs augstums, lai turpinātu lidojumu termāļu meklējumos. Pirms pacelšanās jau vēroju gaisā notiekošo – neilgi pirms manis startējošie piloti griež termāli pa vējam uzreiz aiz skrejceļa, ilgi nedomājot, dodos viņu virzienā, cenšoties saprast termāļa sagāzumu pa vējam, lai ātrāk to noķertu. Izdodas.

Virs manis termālī griežas trīs piloti, tā arī kopā palēnām iegūstam augstumu, bet tā kā termālim pievienojos pēdējais, turpinu griezt, kamēr iegūstu maksimālo augstumu ar šo termāli, kamēr citi piloti jau dodas tālāk.

Visu laiku vēroju, kurā vietā atrodas man priekšā/augstāk esošie piloti, lai redzētu, kur ir nākamais termālis. Šādi lidojot grupā var labāk iztaustīt gaisu un kopā veikt labāku distanci. Esmu ticis līdz bāzei (maksimālajam sasniedzamajam augstumam), distancē man priekšā ir trīs piloti, vēroju viņu progresu, nedaudz mainu kursu, izvēloties citu trajektoriju. Jāņem vērā, ka sacensības nav tikai lidošana ilgi un tālu, pa ceļam jāielido noteiktajos kontrolpunktos, tāpēc arī visiem pilotiem tomēr ir viens maršruts. Novērtēju virzienu, kurā jādodas un aiziet. Pārlidojums uz nākamo kontrolpunktu. Skatos, labajā pusē lido Artis. Pārlidojumā vienbrīd esam vienā augstumā. Pēc brīža pamanu, ka vinš sāk griezt termāli, pievienojos. Tikties vienā termālī Latvijā gadās visai reti, bet kalnos tā ir ierasta lieta.

Tā atkal izgriežam termāli līdz galam. Nezinu, kas tieši man ienāca prātā, bet virzienu paņēmu nedaudz pa labi, ne tā kā pārējie, pēc neilga brīža, sajūtu cēlienu, ko apstiprina Flymaster pīkstieni, griežu iekšā un ir! Nedrīkst laist garām nevienu šādu izdevību, lai gan augstums man vēl gana labs 1400 metru, bet četru minūšu laikā izdodas sasniegt 1800 metrus virs zemes! Lieliski! Turpinu iesākto virzienu, bet skatos, ka pārējie piloti turas kaut kā vairāk pa kreisi, paskatos vēlreiz virzienu uz nākamo kontrolpunktu – tas ir pa kreisi! Mjā, ko lai saka, maza iespēja, ka trīs citi piloti kaut ko būtu nepareizi sapratuši, kļūdījies esmu es.


Nekas traks, vēl paspēju bez problēmām ielidot kontrolpunktā. Pa gabalu redzu Arti, izdodas viņu noķert, tad kādu brīdi lidojam netālu viens no otra. Pēc brīža sākam griezt termāli un mums pievienojas Roberts. Tā no 700 metriem izdodas izcīnīt augstumu līdz nepilniem 1200 metrim un plūsma izsīkts.

Jādodas tālāk. Man izdodas izrauties uz priekšu jeb drīzāk Artis uzkavējas vēl pie kādas plūsmas. Šajā dienā grūti saprast, no kurienes īsti rodas tie termāļi, it kā lauki izskatās sausi, vajadzētu plūsmām nākt no tiem. Arī sausajem mežiem vajadzētu dot termāļus. Līdz šim, maršruts veda pāri tīrumiem, bet nu ir jāizvēlas, kam dot priekšroku – līdzenumiem, vai mēģināt atrast termāli no meža.

Augstums samazinās, bet pie 700 metriem atkal parādās patīkamā skaņa, augstums pieaug, bet nevienmērīgi, cenšos griezt un centrēt termāli, taču ne visai sekmīgi, grozoties tikai augstums noturās pa nullēm, izlemju doties uz priekšu, augstums vairs tikai 550 metru, bet ir cerība nākamo termāli meklēt no paliela meža. Veiksme! Sajūtu cēlienu, pāris apgriezieni un man pievienojas palīgs – peļu klijāns, tas jau ir termāļu meistars! Putns man rāda priekšā, kur ir termāļa centrs! Ideāli! Daba ir jāvēro, putni ir labākie termāļu pārzinātāji, īpaši plēsēji, kuri ir diezgan slinki uz enerģijas tērēšanu. Izmantoju šo izdevību, cenšos līdzināties šim putnam un iecentrēt termāli, taču ne visai sekmīgi, bet tomēr iegūstu klāt nepilnus 600 metrus.

Girežoties termālī vēroju apkārtni, redzu, ka Teiču purva virzienā, vienā meža stūrī Ints cīnās par izdzīvošanu, jau visai zemu, uz aci, aptuveni 200 metri virs zemes, diezgan riskantā augstumā. Kad biju izsmēlis meža termāli, meklējot centru vēlreiz, diezgan strauji pazaudēju augstumu un ātri vien sapratu, ka pie tā meža, kur tikko bija Ints, viņu vairs neredzu, tātad – izcēla termāli un prom ir. Jācenšās tajā pat vietā arī atrast tik svarīgo augšupejošo gaisu, citu variantu jau nav.

Nonāku aptuveni tajā vietā, augstums jau nedaudz zem 300 metriem, diezgan riskanti, jācīnās. Kādas piecas minūtes cīnos pa nullēm kamēr izdodas tikt pie termāļa, ne visai spēcīgs, ne visai stabils un neļaujas iecentrēties, bet augstums pieaug – jau virs 500 metriem. Un tad man pievienojas stārķi, veseli trīs! Kolosāli!

Šādi jau kopā varētu lidot stundām ilgi! Nepilnās desmit minūtēs kopā ar šiem termāļu meistariem izdodas uzgriezt līdz 1500 metriem virs zemes! Stārķi mani izcēla atkal virsotnē. Skats uz Teiču purvu ar katru apgriezienu termālī paverās arvien skaistāks. Nākamais kontrolpunkts ir aiz Teiču purva. Tomēr drošības labad izvēlos tam pāri nelidot šajā vietā, jo te ir lielāks attālums pār purvu nekā nedaudz uz priekšu. Lidoju tālāk uz ziemeļrietumiem gar purvu. Tālumā redzu, kur lidošu un kur varētu nosēsties, ja nesanāks dabūt augstumu līdz tam. Izvēlos riskēt, par nosēšanās vietu izvēloties vienu no divām pļavām mežu ielokā blakus purvam.

Augstums visu laiku vienmērīgi sarūk.  Lidoju pāri vēl vienam mežiņam, bet nekā. Nav nevienas plūsmas. Tālāk lauki – varbūt tie dos kādu termāli. Arī tukšā. Augstums jau zem 300 metriem. Izvēlos tuvāko pļavu starp mežiem, kur piezemēties, tad nu vēl viens mēģinājums, cerībā, ka mežs purva malā dos kādu patīkamu ziņu. Pāris apgriezieni virs meža, lidojot nosēšanās pļavas virzienā. Nekā. Augstums varis tikai nepilni 150 metri, esmu pāri mežam, izvēlos sēsties tieši pa vidu pļavai, vienādā attālumā no abiem mežiem, lai mazāka iespēja liekiem pārsteigumiem. Esmu lejā. Viss kārtībā. Atzīmējos retrīva sarakstā, padaloties ar savu atrašanās vietu. Skatos kartē, buss jau brauc šajā virzienā, jo citi piloti tepat netālu nosēdušies. Steigšus sapakoju paraplānu un knapi paspēju uz retrīva busu jeb busiņam nācās nedaudz pagaidīt, kamēr izgāju no pļavas.


Lidojuma treks šeit.


Комментариев: 7
    Made by kalichava