Ziņas no Krimas
Esam šeit lai lidotu
Piektdiena 5.oktobris. Norunātajā vietā paņemam Arni un braucam turpat netālu savākt manu jauno, vieglo iekari. Pārliekam rezervi, papļāpājam un startējam uz Krimu. Ir desmit vakarā. Ceļš caur Bausku nav no tiem àtrākajiem, Lietuvā sāk stipri līt un grūti apdzīt. Pie Polijas robežas uzpildām degvielu, Arnis sēžas pie stūres, es liekos gulēt, ir ap diviem naktī. Braucam, visu laiku krata un drebina tomēr izguļos tīri labi, ir taču iekārtota laba guļamvieta. Sestdiena 6.oktobris. Ap sešiem rītā jūtu ka auto apstājas un aizsitas durvis, saprotu ka Arnis ir noguris braucot. Samaināmies. Līdz Ukrainas robežai atlikuši 68 km. Navigācija rāda ka braucam ne pa to ceļu kuru biju plānojis, varbūt tāpēc tā kratīja, uzbraucu uz īstā ceļa, krata mazliet mazāk. Robežu šķērsojam bez problēmām apmēram pusstundā. Tālāk braucam, kratamies, ēdam, guļam. Ir neierasti silti. Pa Ukrainu braucam 1300 km no kuriem kādi 300 ir labi, pārējais redeļainas kazu takas, vibrē viss kas var vibrēt. Pagadījās arī viens DAI, pats vainīgs, bezkaunīgā ātrumā nobraucu gar viņu posteni, DAL 100 grivnas (10 eiro), saņēmu norādes par tuvākajiem posteņiem un minu tālāk. Mērķi Koktebelj sasniedzām ap četriem rītā, tumsā mēģinājām atrast lidvietu bet izdevās ne visai. Dažas stundas nosnaudāmies pie benzīntanka. Svētdiena 7.oktobris. Pamožamies, saulains, silts, redzamas lidvietas bet neviena spārna. Nolemjam iebraukt pilsētā pabrokastot. Kūrorta sezona šeit ir beigusies, kafejnīcas reti kura darbojas, tomēr atrodam pašu svarīgāko - uz vārtiņiem pielīmētu plakātu ar piedāvājumu vizināties tandēmā, ir kur aizķerties. Atrodam veikaliņu kurā nopērkama vietējā SIM karte ar interneta pieslēgumu bet ne uzreiz izdodas pieslēgt, kādu stundu zaudējam eksperimentos, tomēr izdodas. Ir jau vēls svētdienas rīts kad sazvanām vietējo tandēmpilotu, norunājam tikšanos. Izrādās viņš ir vienīgais pilots šai miestiņā un kamēr mūs gaidīja uzradās pāris vizināmie klienti. Laižam uz kalnu. Briza - pirmā mūsu lidvieta, jūras krastā virs nūdistu pludmales. Labi ceļ pašā labējā malā un tur jau vietējie planē trijos stāvos, nogaidām kad kāds nosēžas un startējam, man startā tvists un norauju spārnu, Arnis aizlido uz trešo stāvu. Palaižu dēlēnu tandēmā un startēju otreiz, ceļ ne visai, mazliet palidoju un sēžos turpat startā. Klimuha - leģendārs kalns, tur lido planieri, deltas, lec ar izpletņiem un praktiski visi vēja virzieni lidojami. Kad izslēdzas Brīzē visi laiž uz turieni bet mēs esam tur pirmie. Pūš 8-10, liekas par stipru bet Arnis nolemj startēt, aizpūta protams taču viss veiksmīgi. Tad atbrauca vietējie, nokāpa metrus 20 zemāk un aizlidoja..., protams mēs arī. Lidojām kaifā kādu stundu līdz sāka palikt tumšs. Kaut kad starp lidojumiem noskaidrojās ka mūsu tandēmpilota dēlam ir iznomājamas istabiņas, izrādās pavisam nesliktas, 2 minūtes līdz jūrai, visas ērtības ieskaitot internetu un tas viss par 5 eirām no cilvēka. Tā nu braucām uz apartamentiem un kalām lidojumu plānus rītdienai. Pirmdiena 8.oktobris. Diena iesākās cerīgi, silts, saulains, miestiņā viegls vējiņš, ejam brokastot. Satiekam mūsu draugu tandēmpilotu kurš mūs uzaicina palidot uz Novij Svet, protams piekrītam un nolemjam izbraukt 12-tos, līdz tam pabrokastojam, sarunājam ekskursijas kuģīti nākamajai dienai un laižam uz kalnu. Ceļš nav tāls, kādi 40km, skaists serpentīns, Solnechnaja Dalina un esam jau kalnā... kurā ir gandrīz bezvējš, pagaidām bet nekā, braucam uz Morskoe un arī tur bezvējš, kamēr Kļimuhā 11 metri. Nolemjam atgriesties un lidot pievakarē. Tikmēr iepusdienojam vietējā ēdnīcā un dodamies uz lidvietām, pirmā ir Briz kurā arī bezvējš, tālāk Kļimuha, augšā 8-10, mums jau pieredze nokāpjam zemāk un startējam, Arnis pirmais bet vējš dziest, skrāpējas gar nogāzi ilgi bet bezcerīgi, sēdina. Startēju savādāk, pieceļot spārnu kāpjos atpakaļ kalnā cenšoties nelidot un izdodas, ir celēns tomēr baigi brāzmains, nokratos augšā lejā minūtes desmit, redzu Arnis piezemējies diezgan zemu un būs jākāpj... Nolaižos, Arnim viss kārtībā, kāpj. Startēju vēlreiz, nu jau ir ne vien brāzmains bet arī šķībs, mazliet pakaitinu krūmus un sēžos nost. Šodien nolidojām maz bet ieguvām labu pieredzi, vispār lidot varēja arī tādos apstākļos. Bija iepirkts vīns, vakarā kādus 1,5 litrus izsēdējām, sagaidījām zibeņošanu pamalē un nelidojamu prognozi rītdienai. Otrdiena 9.oktobris. Stiprs vējš no rietumiem, mazliet mākoņains un nezinām kurā vietā lidot, Kļimuha paragliding.map rādās lidojama tikai nav saprotams no kuras nogāzes. 12-tos ieplānots brauciens ar kuģīti, izbrauksim un tad skatīsimies ko darīt un vai var lidot, prognozes ir ļoti mainīgas, vējš nepastāvīgs. Izbraucām jūrā, vējaini un vēsi kad saule aizsedz mākoņus, iepozējam pie Zolotie Vorota, iemetam monētas lai vēlēšanās piepildās, apskatām klintis, līčus un vispār auksti, bet kaijas skaisti lido, pret vēju galīgi nevelk, saprotam ka paraplāns būs vēl lēnāks. Par cik diena nelidojama klīstam pa krastmalu, pētam suvenīrus, ekskursiju piedāvājumus un mums piedāvā ekskursiju uz Kļimuhu..., protams piesakāmies ja vien mūs šodien izvizina tandēmā, mazums mēs nezinām nacionālās īpatnības..., tomēr pilots tureperatoru pasūta visos zināmos un nezināmos virzienos, zvaniet pēc divām dienām. Tagad droši zinām, šodien lidot NEVAR pat vietējie. Mierīgu sirdi pērkam alu un ejam uz apartamentiem. Šobrīd vējš sāk pierimt, prognoze uz rītdienu cerīga, kaut vai spārnu pacilāt... Vietējais alus ir pilnīgs s.... Bildes ieliksim vēlāk
Aigars Kraulis
2012. gada 9. oktobris