Ziemassvētku lidojumi (3) – IZPILDĪJĀMIES!
Kamēr laika apstākļi ļauj – mēs lidojam: cits vienkārši patīkami īsinot brīvdienas, cits atliekot darbus un steidzot būt gaisā, cits vien tikai domās, jo iepriekš saplānotie radu apciemojumi un darbi
Rīts kā jau rīts – ceļos jau 6 no rīta, piebraucu paņemt Dzintaru un līdz ar gaismu (jau pirms 9) esam lidlaukā, gatavojamies startiem. Pāris reizes ejam gaisā no Rīgas gala, vienu brīdi no abiem galiem un apmēram pēc stundas pārceļamies uz Ogres galu pavisam, jo atklājas, ka ceļ BAIGI LABI tieši te (oficiālie 450 m). Tā nelielā nesaprašanās jau kuro dienu tamdēļ, ka vējš pie zemes nāk no Daugavas, bet gaisā izteiktāk pagriežas no vienas puses vai otras. Ik pa laikam apspriežam kā diez` veicas Jūķu grupai (Max, Saņa, Armands), ka vajadzētu kaut ko arī paēst (bet šajā punktā tālāk par runāšanu tā arī visas dienas garumā netiekam), ka šodien ļoti silts un pirksti gaisā nesalst it nemaz (pie -1 grādiem ir baigi ok, pie -4 jau vairs nav ok) un tik lidojam.
Laiciņš šodien mums bija sarūpējis virkni pārsteigumu bez sekām:
- gaiss bija gana blīvs un turēja gaisā pat ļoti labi, vietām pat piepaceļot;
- kaifojām te spirāles griežot, te wingoverus, te vienkārši lidojot un baudot lidojuma burvību;
- ik pa laikam mazliet pamācījāmies orientēties nekurienē: mākoņi bija gana zemu (150-300 metri, mainīgi), te biezākā slānī, te retākā slānī, uznāca, pazuda un katrs lidojums bija pilnīgi savādāks…
Draudzīgi uz maiņām sēdāmies pie stūres, pie viņčas (Dzintars ar katru dienu uzlabo savu meistarību gan viņčojoties, gan viņčojot citus - šodien jo īpaši izcēlās (skat.video)) un bija pienākusi Lilijas kārta iet gaisā. Vēl no putnu lidojuma augstuma informēju par esošo situāciju attiecībā par mākoņiem (viss ok, šķidri) un jau skatos, Lilija lido. Lido, lido un… aizlido… Pēc brīža jau visi cītīgi meklējam vai kaut kur nav ieraugāma Lilija. Atskan Pētera balss rācijā:„Ļiļa? Ti gde?” Gaidām pāris sekundes un priecīgi dzirdam Lilijas jauko, mierīgo un skanīgo balsi:„Ja v pope” Un gandrīz tajā pašā mirklī ieraugu Liliju iznirstam no mākoņu segas:„Tocha v pope” (maigi izsakoties). Liliju ieraudzījām skaisti, ar augstu paceltu galvu lidojam… Maskavas ielas otrā pusē! Gana ilgi Pēteris mēģināja atrast Liliju. Lilijas rācija neķēra. Mums mazliet apnika stresot un gaidīt un ķērāmies atkal pie lidošanas – Normunds 3x pabija gaisā, kad pēc gandrīz stundas ieraudzījām laimīgus Liliju un Pēteri atgriežamies uz skrejceļa. Nekas jau tāds noticis nebija!
Nu arī Mārtiņš bija gatavs startam (skat.bildītes). Atkal skaisti palidoja. Lilija mazliet vairs negribēja lidot, maiņa pie stūres un es jau gatavojos startam. Joprojām ceļ labi, lido un baudi!
Tā nu es lidoju, lidoju, lienu ārā no mākoņa…izlienu no mākoņa un pirmā doma, kas iešaujas prātā:
-”Kas tās par lielām noliktavām? Rumbulas apkārtnē tādu nav! Kur es esmu?”
…dzirdu balsi rācijā:
-”Inese, mēs Tevi neredzam. Kur Tu esi?”
…ķeros pie rācijas, lai nomierinātu pilotus uz zemes:
-”Esmu pakaļā! Redzu Maskavas ielu.”
-„Griez atpakaļ!”
…pagriezu…
-„Ui, tiešām pakaļā - esmu jau virs dzelzceļa!” (laikam ne uz to pusi pagriezu - ups)
-„Meklē kādu lielāku pļavu!” (instruktors elementā)
…atradu… godīgi pašas Maskavas ielas maliņā pie Latvijas naftas (XC kādus 5 km var pieskaitīt). Kamēr savācu spārnu, izgāju līdz ceļam, savācējauto jau bija klāt.
A kas? Lēdijas šodien izpildījās! Trenējāmies XC un nosēšanos nepazīstamā apvidū.
Atgriežoties atkal lidlaukā, visi kopā sapratām, ka neko vairs nesaprotam, jo mākoņi mainās burtiski jau pa minūtēm no nekā līdz ooooo, kaut kam. Šodienai pietiek! Galu galā rīt atkal tas pats rīta scenārijs – 6.30 jāceļas, lai paņemtu Dzintaru un jau pirms 9 būtu gatavi startam. Gan jau kādu labu baudījumu un mācību mums visiem ir sagatavojusi arī rītdiena un māte Daba!
Pievienojaties! Ar pirmdienu atkal sākas nelidojamais laiks…
