Trīs - Vienā
11. aprīlī, viena daļa Adrenalīniešu bij jau ceļa jūtīs uz tālajām lielo kalnu zemēm, bet otra daļa neticēja termāļiem K-pilī. Tomēr daži lidot gribošie devās uz K-pili lai izlidotos.
Sabraukuši bij gan XC mednieki, gan Karlisoni, gan tandēm pasažieri lieli un mazi, tomēr šķiet pārsvarā bij sabraukuši dauzoņas.
XC medniekiem šķiet gāja vis švakāk. Termāļi pavisam noteikti bija, bet notvert tos diezko neizdevās. Un pašā labākajā brīdī, kad Vilnim bil lielā izdevība kļūt par dienas varoni, mājās pārvest termāļa izbāzeni vai XC trofeju, vinčotājs visu sačakarēja pārraujot trosi. Turpmākie termāļu medījumi nebij diezko veiksmīgi un XC mednieki drīz devās mājup.
Karlisoniem gana kārtīgi izdevās pierūcināt debesis. Kārtīgi iztrokšņojot gan lielākos gan zemākos augstumos.
Dauzoņām ši diena bij pavisam noteikti veiksmīga. Jo pastiprais vējš deva iespēju uzvinčoties 800 metru augstumam. Un skatītāji varēja baudīt vis dažādākos trikus. Bij arī iespēja novērot jaunumus. Mārtiņš beidzot ķērās vērsim pie ragiem un veica pirmo „Lūpinga” mēģinājumu.
Arī tandēmistiem bij veiksmīga diena pateicoties pastiprajam vējelim. Pat ļoti smagajiem pasažieriem bij iespēja sasniegt 700 m augstumu. Un kārtīgi izbaudīt lidojumu ar visām extrām.
Bet man šķiet tika vis veiksmīgākais šīs dienas lidojums. Šo lidojumu es varētu nosaukt „trīs vienā”. Man pieteicās tandēmā izlidot Mareka jaunākais dēlēns „Ezis”. Ņemot vērā jau iepriekš minēto pastipro vēju, nācās ņemt mazo spārnu. Kuru mēs mazliet pārslogojām. Kriš mūs uzvinčoja līdz 640 m augstumam. Atkabinoties no troses secināju ka atrodamies termālī. Nu un tā vietā lai grieztu uz leju, mēs sākām griezt uz augšu. Ezim vairs neko nevaidzēj kā tik cīnīties par dienas augstuma rekordu. Izdomājām ka jātiek līdz kilometram. Ik pēc katriem desmit metriem man bij jāatbild Ezim uz jautājumu: „Cik tagad esam augstu?” „Nu cik tagad ir?” „Nu cik rāda?” utt. Pārvarot 1000 m atzīmi mēs abi kārtīgi izbaurojāmies tur augšā! Bet tikuntā turpinājām griezt uz augšu. Gribējās noskaidrot cik tad augstu mēs varētu tikt? Brīdī kad viss liecināja par to kad esam atdūrušies griestos un variometrs rādija 1083 m augstumu, radās nākamais jautājums – cik diez tālu mēs varētu tikt? Uz šo jautājumu gan atbildi neizdevās noskaidrot. Jo atbildot sev uz dažiem citiem jautājumiem, ka līdzi nav ne kartes, ne mobīlā, ne naudas, ne dzeramā, nebūtu bijis prātīgi doties maršrutā. Jo īpaši tāpēc ka Ezim nebij XC piemērotais skafandrs un bij sākušas salt rokas un kājas. Tad nu atlika ķerties pie kārtīgas izdauzīšanās un izgriezšanās. Oh ja jūs zinātu cik daudz super dziļo spirāļu var izgriezt no tāda augstuma! Tā bij viena riktīga centrafūga! Tā nu mums izdevās apvienot trīs lidojumus vienā! Tandēmā nomedījām termāli un kārtīgi izgriezāmies centrafūgā!
