SIV kursa gadījuma apskats - spārna noraušanas robeža
Nu tā – iespēja visiem patrenēties video analīzē un manu darbību saudzīgā kritizēšanā :)
Kārtējā SIV diena – saulaina, garastāvoklis ok, piloti gatavojas, lido, pļāpā... Maestro nupat taisīja slapjo piezemēšanos ar izpletni. Cilvēki, kas atnākuši paskatīties uz notiekošo, šausminās. Pēc kāda laika atbrauc HES apsargs – par Maestro izpletni ienācies acīgas večiņas zvans. Miša pa telefonu un Pēcis krastā situāciju noregulē: „viss notiekošais ir plānveida”. Es pacienāju apsargu ar Aivara atvesto saldējumu un piebilstu: „šī nav pēdējā reize šodien”... Tad padomāju: „ Nafig to pateicu? Tā vien uzprasos uz nākošo...”Iepriekšējā reizē (pirms dažām dienām) trenēju noraušanas robežu, bet bija dikti dziļi jāvelk klevantes, ka pēdējās reizes pat spēka pietrūka dabūt to robežu. Piezemējos ar domu, ka jāpārsien īsākas. Neizdarīju, jo bija pārāk daudz kompetentu viedokļu par to vai vajag, vai nē.
Startēju ar domu – pārbaudīsim vēlreiz. Uzvelkos augšā, atkabe, Pēcis rācijā un sākam. Iepriekš viss bija vienkārši: robeža, atlaižam, knābiens, ķeram, lidojam.... Pirmā reize šodien (video 00:26) – tāpat viegli. Pēcis saka, ka jātaisa dziļāk. Taisu dziļāk (01:08)... Sajūtas fantastiskas: vispirms spārns apstājas un sāk gāzties atpakaļ, strauji atlaižu un tai pat mirklī aizrauj elpu un spārns ir zem manis. Krutākais karuselis ever!
Tālākais gan ir sūnaini. Saprotu, ka krītu iekšā spārnā, kaut ko tur daru – it kā rauju vairāk vienu pusi, lai paietu garām lupatai (ko nez tur daudz var darīt), izkrītu cauri stropēm un baudu virpuļus kājām gaisā, jo abas kājas ir sapinušās stropēs, bet ar seju prom no spārna – redzu ūdeni. (uz zemes Pēcis esot šai brīdī teicis, ka es varētu vēl pacīnīties). Padomāju, ka šitā nekāda lidošana nesanāks un taustos pēc izpletņa. Reālā situācijā to paņemt izrādījās vieglāk par uz zemes mēģināto, varbūt tāpēc, ka iekares labā puse ir uzslīdējusi uz augšu. Vēziens, metu izpletni, bet tas krīt lejā, tad pa loku ceļas augšup. Pirmais stresiņš parādās tikai šeit – ka tik izpletnis neieiet spārna lupatā. Centīgi velku spārnu. Izpletnis laikam atvēries. To neredzu, bet sajūtu. Galva vēl vairāk iespiesta uz leju. Parašutēju uz leju ar skatu uz ūdeni. Mieriņš. Novērtēju situāciju: spārnu neredzu, jo nevaru pacelt galvu, velku iekšā. Kājas atbrīvot nevarēšu, rokas, nupat pamanu, arī ir apšņorētas un stropes arī apkārt iekarei. Ziņoju Pēcim, ka esmu sapinies un laivu vajadzēs uzreiz pie manis, jo izpeldēšana šādā paciņā nez vai ir reāla. Laiva klāt ir operatīvi. Saku Mišam, lai neaiztiek spārnu, bet ņem ciet mani, jo nevaru pagrozīties un brīva kustībām ir viena roka – to aiz nekā darīt atpinu. Tikai kad Miša mani tamborē ārā pamanām, ka pāris stropes ir aptinušās arī ap kaklu.
Tagad jautājumi analīzei:
1. Vai no tās pozīcijas kurā spārns atkāpās, bija jāiet jau tālāk uz pilnu noraušanu, vai normāli varēja iziet uz priekšu ar standarta ātru atlaišanu un knābiena ķeršanu? Man neizdevās noķert knābienu, jo viss notika mazāk kā sekundes ietvaros – negaidīju. Tas, ka vilku bremzes pēc tam bija galīgi neefektīvi
2. Vai tik asam knābienam par iemeslu varēja būt pilnībā vaļā trimmeri? Ja jā, tad varētu domāt, ka trimmerus aizverot, knābienam nevajadzētu būt tik, kā Maestro teica, slimam.
3. Interesants ir izpletņa izmešanas brīdis. Var redzēt, ka rokas vēziens ir, bet paciņa izkrīt uz leju un vēziena galā pa gaisu aiziet jau tukšs konverts... Tas ir, izpletnis izkrīt vienkārši izņemts ārā no iekares, nevis nostiepjoties tālākajā punktā. Mans gļuks, vai konvertiņš biku stingrāk jāšņorē?
Gala rezumējums:
Principā, man ļoti patika. Būtu labāk, ja tas būtu kāds trešais mans lidojums tai dienā, citādi SIV man beidzās ātrāk par plānoto. Sausais atlikums: rācijai ar stropēm norauti skaņas un frekvences regulējamie ripuļi, vienai klevantei apvalks pārrauts, pazaudēts izpletņa konverts un rokturis – kaut kā domāju, ka piesiešu burbuli tad, kad metīšu izpletni... Hei visiem SIV kursantiem – sieniet pirms pirmā lidojuma! Nu un dažas skrambas un zilumi no stropēm un rēbuss krastā ar satamborēto stropju atpīšanu gan spārnam, gan izpetnim.
Dmitrijs Kalniņš - Bergs
2011. gada 20. jūnijs