Prāts vai neprāts?... Ineses pirmais termālis

Apstākļu sakritība – svarīgs priekšnoteikums labām lietām…labi laika apstākļi, mana klātbūtne lidojumu vietā, labs noskaņojums, cilvēki, kuri Tev tic un visam pāri - vēlme lidot! Vēlme būt tur augšā!

Sestdiena. Ierados lidlaukā, kad jau liela daļa pilotu bija aizgājuši maršrutā (lidojums tālumā jeb t.s. cross country). Daži, nekur tālu netiekot, atgriezās pavisam drīz starta vietā, citi – nākamo stundu laikā. Kā parasti, kā nu kurš: ar auto, autobusu vai kājām. Katrs ar savu stāstu, pastāstu, smiekliem, pārdomām... un tas viss vienmēr ir tik iedvesmojoši. Un liek aizdomāties... Vien apzinos, ka nekad neko tādu neesmu darījusi un apzinos, ka pat nesaprotu, kas jāsaprot, lai varētu tikt augstāk un augstāk, griezt termāļus un pēc laika arī pašai mēģināt cross country (nākamgad, piemēramJ). Pēc neilga laika daži piloti jau gatavojās atkārtotam startam cross country, citi vienkārši palidināties termāļos virs lidlauka, vēl citi – apmierināti un laimīgi gatavojās mājupceļam. Pēdējo 30 stundu laikā biju gulējusi vien nedaudz vairāk kā stundu, nobraukusi kopumā vairākus simtus kilometrus pie automašīnas stūres un biju tīri apmierināta, ka laika apstākļi ir tādi, ka man kā skolniekam gaisā darīt nav ko. Bet man jau bija labi vien ar to, ka varu izjust šo atmosfēru, klausīties interesantas lietas un mēģināt tās saprast... jau uzreiz pēc pulksten četriem, kad lielākā daļa pilotu jau bija devušies mājup, vējš pastiprinājās... lai arī joprojām bija piloti, kas būtu ar mieru šodien lidot vēl, līdz astoņiem vakarā vējš tā arī nenorimaL Tika pieņemts lēmums doties uz nakšņošanas vietu, ko laipni savā īpašumā Jēkabpils tuvumā ne pirmo reizi atvēlēja Andis (un ar visu pirti! – ak, laimīgie pirts cienītāji)... Liela daļa pilotu nākamajā dienā ir aizņemti dažādos darbos un atpūtas pasākumos un neplāno atgriezties. Es sāku aizdomāties, varbūt arī man nav vērts palikt... bet tā kā mazie mājās braukt mani nesteidzināja, nolēmu palikt... varbūt tomēr laiks būs lidojumam labvēlīgs... pa vidu vēl pirts, cepta gaļa, Jēkabpils pilsētas svētkiem par godu salūts, Menueta koncerts (ā, un mans pirmais brauciens mūžā pie mikroautobusa stūres!:))... ir gandrīz divi naktī un laiks gulēt... varbūt tiešām lidojumam būs labvēlīgs laiks – jāuzkrāj spēkiJ...

Ir jauks, saulains svētdienas rīts. Gandrīz bezvējš. Nesteidzīgs rīts. Tieši tāds kā man vislabāk patīk... Kas var būt vēl labāks jaunas dienas sākumam? Jau dienas vidū esmu lidlaukā un joprojām bezvējš... noskaņa labu labā. Daži piloti jau gaisā. Gribu lidot. Bet, ak, vai! Miša, Miša! Kur rācijas? Ā, RīgāL saskumu ne pa jokam... bet mums klubā tiešām ir visforšākie instruktori – ar galvu uz pleciemJ. Lai arī nebija nevienas rācijasL (Miša netīšām bija aizmirsis tās mums atstātJ), pateicoties instruktoru ticībai, ka pamatlietas, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi startētu un nosēstos es jau esmu apguvusi, laika apstākļi ļoti pat piemēroti, mēģinājām… Mobilais telefons kabatā (ja nu nosēžos kaut kur nezin kurJ). Vēl pēdējā instruktāža no Pētera puses. Vēl pēdējā inventāra pārbaude pirms lidojuma. Un aidā - starts! Kāds teiks – neprāts! Es saku – prāts! Es mīlu sevi! Un pāri darīt pati sev esmu vismazāk gatava... Ticu sev un uzticos savām izjūtām – uz izjūtas teica, ka varu! Tas, kas notika tur augšā ir neaprakstāmi vārdos (mazliet manas emocijas pēc nosēšanās var redzēt video – zemāk pievienotajā failā). Tas ir kas tāds, ko neviens man nekad nevarēs atņemt... Tagad skaidri zinu, ka termāļi mani gaida! Kā saka – „padod mazo pirkstiņu, paņems visu roku”! Paņēmu mazo pirkstiņu un zinu, ka tas ir tikai laika jautājums, kad paņemšu visu roku – bet noteikti ņemšu... Vēl pati neapzinos, ko īsti nozīmē viss tas, ko sadarīju debesīs. Bet vienalga tas bija tik labi!!!! Zinātāji saka: „Pirmajiem lidojumiem pat ļoti labi!” – 3 lidojumi, gaisā kopā apm. 70 min, termālis griezts no 170m līdz 500m, ilgākais lidojums apm. 30 min.

Galvenās atziņas?
#1 - Tas ir labu labais!
#2 – termālis nav apaļš, kā to biju iedomājusies, bet pat ļoti mainīgs savā formā.
#3 – variometra ātri pīkstošā skaņa (kas nozīmē, ka ceļ augšā gandrīz ar maksimālo iespējamo) tagad ir viena no manām mīļākajām mūzikas skaņām.
#4 – veiksmīgi nosēsties tiešām ir iespējams arī tad, ja blakus nav vējrādis.
#5 – līdz savai 30 gadu jubilejai 2009.gadā noteikti pamanīšos apgūt un izkopt prasmes lidošanai termiskos laika apstākļos un došos arī pati cross country un varēšu priecāties ne tikai par citu pilotu jauniem un jauniem sasniegumiem, bet arī pati par savējiem...
#6 – šie 3 lidojumi 08.06.2008. termiskos laika apstākļos Krustpilī tiešām bija forši!

Paldies manai mammītei, kura vienmēr atbalsta mani lietās, kas man ir svarīgas! Paldies maniem mazajiem rakariem, kuri nebija pēc manis sailgojušies un ļāva man palikt Krustpilī arī svētdien! Paldies Mišam, kurš jauki pavadīja laiku meitiņas dzimšanas dienas ballītē Rīgā (Nastja! Daudz laimītes! Un lai jautrība uz urrā līdz pat nākamajai dzimšanas dienai!)! Paldies instruktoriem Krišjānim un Pēterim par ticību, ka neprātam manā galvā nav vietas, ja runa iet par lidošanu ar paraplānu (vēl viens svarīgs Paldiesiņš Pēterim par visām noderīgajām lietām, ko salicis manā galvā salīdzinoši neilgajā apmācību laikā!). Un Paldies Jums visiem – Jūs esat vienkārši forši! - ja līdz šim vēl neesat lidojuši, no sirds iesaku pamēģināt tandēma lidojumu kopā ar mūsu kluba instruktoriem…tieši ar tandēmu Turcijas kalnos es paraplanierismu atklāju priekš sevis – Lai jauka diena!


My first flight in termals
Komentāri: 3
    Made by kalichava