Pirmo reizi Jūrkalnē!
Nu ko, piektdienas vakars 31. oktobris, Helovīnu nakts tuvojas. Atnāk sms, ka ir entuziasti, kuri gatavi braukt pa nakti uz Jūrkalni, jo agri no rīta līdz pusdienlaikam labs vējš.
Ilgi nedomājot zvanu Krišam, kas un kā? Sarunājām, ka četros no rīta jeb varētu teikt, ka pa nakti jāizbrauc no Rīgas. 3:45 esmu augšā, Kriš savāc, braucam pie Normana, lai tālāk ar viņa vagonu brauktu uz Jūrkalni. Esam Krišs, Normans, Dāvis, Jānis un es. Cieši iespiežos 3. sēdekļu rindā starp divām pilnām ADVANCE somām.
Pēc pāris stundām esam klāt. Aizejam paskatīties, kas notiek pie stāvkrasta. Mans pirmais iespaids bija diezgan baiss. Tik stāva krauja, jūra tikai dažus metrus no stāvkrasta un bango ar lieliem viļņiem, un daudz jūras putām, diezgan stiprs un brāzmains vējš. Mazliet sabijos, nodomāju, labāk kādu brīdi paskatīšos, kā pārējie te darās. Tad aizgājām savācām no auto ekipējumu un devāmies atpakaļ. Pēc 10 min. Kišs lejā jau bija sagatavojies lidojumam. Domāju, ai, neesmu jau atbraucis, lai skatītos, bet, lai lidotu. Ātri savācu paraplānu, nokāpu pa trepēm un gāju pie Kriša un Jāņa. Abi bija jau izlikuši spārnus. Krišs uzcēla gaisā paraplānu, pagriezās gar stāvkrastu un nedaudz ieskrienoties pacēlās un aizlidoja. To redzot, cik viegli tas darās, ātri no maisa izvilku paraplānu un izklāju. Normans piegāja klāt nedaudz apstāstīja kas un kā darās, tikmēr fonā Krišs komentēja un rādīja, kā jālido, kā jānolaižās utt. Pirmo reizi uzceļot paraplānu gandrīz ieliku to jūrā. Ar kaut kādu 4 reizi veiksmīgi uzcēlu spārnu, pagriezos gar krastu un nedaudz rāpjoties un kraujas skrēju uz priekšu. Un sanāca, aidā sāku celties gaisā! :)) Visulaiku skanēja Kriša balss pa radio! Un klausoties šo radiostaciju darīju visu, kas tur tika teikts! :D:D Palidinājos un tad, tāpat kā Skrīveros ielidoju pa dziļu "starta" vietā un tur nolikos, nedaudz sasitu potīti. It kā mazliet pasāpēja, bet tik ļoti gribējās lidot, ka ātri vien sāpes pārgāja. Kājās man bija parasti ziemas zābaki ar vidēji augstu un mīkstu potītes daļu. Devos pie abām mājiņām un darbojos tur ar paraplānu pa zemi, līdz pēkšņi mani atkal pacēla gaisā, ko nemaz negaidīju un aiziet atkal lidoju un atkal startā nolikos! :D:D Ceturtajā reizē nolidoju, kā man likās kādas 10-15 minūtes. Kad vējš galīgi pierimās sākām pakoties. Sāku just, ka man tā sasistā potīte tā dīvaini sāp un ar katru brīdi arvien vairāk jāklibo. Kad sākām braukt mājās, potīte diezgan stirpi sāka sāpēt. Tad pa ceļam apstājāmies uzēst "garšīgo" saldējumu. Tikmēr pa ceļam ar divām minerālpudelēm dzesēju savu sāpošo potīti. Saldējumu negribēju. Pēc brīža, no saldējuma veikala izgājis, Normans man sauc, lai kāpju ārā. Izkāpju, skatos spainis ar aukstu ūdeni. Ar nelielām grūtībām novilku stingro zeķi un ieliku kāju spainī. Ūdens sākumā likās ļoti auksts, bet pēc tam jau kāja pierada. Jānis ar bija sasitis potīti un uz maiņām abi dzesējām sasistās potītes. Tad izdomājām nofočēt šo skatu par piemiņu. Krišs sāka fočēt un laikam Normans Jānim teica, lai liek spainī kāju, kur jau mana kāja bija ielikta. Jānis, ilgi nedomādams, jau liek iekšā, un es ļoti satrauktā un skaļā balsī Jānim teicu, lai neliek, jo man katra kustība ar kāju ļoti sāp. Jānis teica, ka nepieskārsies, bet es viņā neklausoties, vēl vairāk satraucies, ka tulīt man sāpēs, iebļāvos, ka tulīt būs D.R..Ā. Uz ko visi sāka nenormāli smieties, Jānis man saka, ka tas spainis jau nav teleports un Tava kāja nenokļūs D.R..Ā. Veselīgi pazviedzām par šo visu un devāmies mājās. Kāja pēc atdzesēšanas vairs tik ļoti nesāpēja. Laikam kāju biju mazliet samežģījis un pēc tam vēl, staigājot pusdienu, samocīju to potīti.
Manas atziņas:
1. Bez speciāliem zābakiem ar cieto potīti, labāk nelidot, ja nezini, kurā brīdī kā piezemēsies uz pēdām un potītēm!
2. Spainis ar aukstu ūdeni nekādā gadījumā nav teleports uz ...! :D:D:D
3. Jūrkalnē ir baigi forši! :)))
Paldies Krišam un Normanam par padomiem lidošanai Jūrkalnē!
