Par to 2,5 % degvielas maisījumu.
Garais teksts un sveicieni no Gaiziņkalna gāztā troņa!
... Izdomāju padalīties arī es savā „absolūtā gurķa” pieredzē. Moš kādam noderēs. Tagad apsēdies un paklausies pasaku.Par to 2,5 % degvielas maisījumu.
Garais teksts un sveicieni no Gaiziņkalna gāztā troņa!
Laika prognoze tuvākajā pārredzamā pagātnē un nākotnē normālai lidošanai priekš manis diez kāda nebija un nav. Kā teicām armijā, autobatā,- „nolaižu ūdeni (bencīnu) un kaltēju krāniņu (spārniņu)”. Kad izlasīju Normana rakstu, nodomāju, vai jaunus lidot gribētājus ar motoru tas nobaidīja vai stimulēja un ... Izdomāju padalīties arī es savā „absolūtā gurķa” pieredzē. Moš kādam noderēs. Tagad apsēdies un paklausies pasaku.
Es lidoju gadu. Jā, fakts, ka ar šito dzelžu, plastmasas, karbona vai koka kaudzi un vēl aizdomīgi plānu benzīna (nevis vaboļu indes) mucu uz muguras tomēr nevarēs lidot kurš katrs.
Pirmkārt: Lai kā arī tu gribētu , nevarēsi lidot ja tev kaut nedaudz ir muguras vai kāju problēmas vai nevari žigli paskriet ar maksimālu ātrumu un piepūli. Sajūta kad tu paņem 40 - 50 kg cementa maisu un fiksi aizstiep no k-rautas skārņa līdz opelim, vai riktīgi samirkusi pufaika uz pleciem nav salīdzināma ar to kad tev ir lai arī „tikai” 30 kg smaga, bet 1.5m augsta drebelīga, rēcoša mugursoma. Kamēr tu ar viņu (motoru) pastaigājies pa pagalmu, nav ne vaina. Izskatās smuki. Tad tev vajag tur drusku palēkāt, patirināt kājas kā tālbraucējam pēc gara ceļa un viss liekas OK. Iedarbināts motors bez spārna arī ir tāda blēņošanās kad tu vari pagrozīties, papūst lapas un pabaidīt kaimiņu suni ar to plirkšķi. Pavisam cita lieta ir kad pirmo reizi piekabini spārnu un tad nu mēģini saprast to fiziku kādiem dieva brīnumiem būtu jānotiek lai tu vai nu izceļot spārnu nenogāztos uz muguras kā bruņurupucis, jo šajā brīdī tevi gāž atpakaļ gan tā lielā mugursoma, vērpj propelleris, kas griežas un tad vēl, ja motors ir jaudīgs, tas sasodītais Kariolisa spēks, kurš cenšas tevi sagriezt šķērsām tavam noskatītajam maršrutam, gan kādi +50+kg spārna pretestība uz ar „gāzīti” aizņemtajām rokām pie izcelšanas. Vai ja paldies dievam, spārnu izdodas pacelt, nepietiekami ātri noskrienot tur, teiksim, 10 - 110 metrus neatraujot kājas no zemes, pietrūkstot drosmes dot pilnu gāzi beigu beigās nenoliktos uz mutes galīgā bezspēkā. Un tevi maigi apsedz spārniņš.... Tas pie pirmajām reizēm. Iesaku lidot gribētājam sākumā pārbaudīties vnk uzkarot mugurā uztankotu motoru, bez spārna, tad noskriet, teiksim, 50 metrus cik tik ātri var un tad momentā ar visiem pričendāļiem uzrāpties un nolēkt no galda. Nu labi no krēsla. Ja nesaļimsi, mož i lidosi. Tas būtu mazākais fiziskais pārbaudījums lēcējam un motoram taisoties pirmajam lidojumam ar motoru, pacelšanās un nolaišanās trenažieris tā teikt pie pirmās reizes. Droši vien tā lieta nav tik „šausmīga”, ja blakus ir kāds kekss, kas šo lietu prot un var tev laikā uzbļaut kas kurā brīdī jādara lai cēla mērķa vārdā nepaliec par invalīdu. Tātad veselība un fiziskā sagatavotība. Ja ar to nav kārtības, nesāc! Pazaudēsi to kas vēl palicis!
Otrkārt: Pirms pāris gadiem skatījos kā puikas tā smuki un viegli lido Cēsīs un domāju, man arī vajag. Kad motors uz muguras, stropes nospriegotas, viens, otrs, trešais neveiksmīgais mēģinājums dabūt to sasodīto spārnu lai lido tur, kur es skrienu, nevis kur viņš sadomā, nevilšus iezogas doma,- „a nafig man to vajag”. Ja vajag tad vajag. Jābūt baigam gribasspēkam savākties, kas, manuprāt, nav salīdzināms ar lidošanu aiz vinčas. Te, manuprāt, meitenēm vajadzētu būt drusku vieglāk, priekšrocībai tā teikt, jo cik esmu novērojis, viņas var darīt vairākus darbus vienlaicīgi, teiksim runāties pa telefonu, vārīt putru un vēl gludināt bikses. Ar motoru ir apm līdzīgi. Vienlaicīgi jāskrien tikai uz priekšu pļavā, nevis krūmos, jāskatās vai jājūt kā uzvedās tas sasodītais spārns kaut kur virs aiz muguras, kurā momentā jāatlaiž stropes un jādod pienācīga čada motoram.
Treškārt: būs baigās problēmas, ja neko nerubī no vecā mopēda un arī jaunā zāles pļāvēja motoriem. Mopēda tāpēc, ka tam ir prastas divas taktis un mūžīgi aizdirsta svece un zāles pļāvēja tāpēc, ka tam ir līdzīgs karburators kā paramotoram. Tur pāris dīzes un divi iepresēti pretēji darbojošies mikromembrānu vārsti... tiri piri. Vārdu sakot ja neesi paskraidījis ar mopēdu (vecu ) melnām ķepām, dabūsi sēdēt pļavā baltos cimdiņos un gudrot kapēc tas sūds vispār neierūcinās. Vai arī nedarbojas kā es viņam lūdzu. Par bendžu kkas jāsaprot arī. Ā, par to drusku vēlāk.
Ceturtkārt: Nauda. Šajā tehniskajā sportiņā, ja tā to var nosaukt, es maksāju gan par savām kļūdām gan par force majore. Šogad par ātru uznākusī tumsa (mākoņu pēc) un vērpetes (turbulence) meža ielokā pēc 3 stundu lidojuma pāri Vidzemes tumšajiem siliem un nosēšanās pēc gandrīz tikai pēc gps man maksāja divus salocītus rāmja posmus. Tie nav lēti. Lai arī para ir lētākais no neatkarīgās Latvijas, sory, lidošanas veidiem, pat skabargainu koka propelleri bez piecdest stārķiem nedabūsi, ja vien nesadomāsi izdrāzt ko ūber ģeniāli unikālu pats no vecās liepas, kura pērn uzgāzās šķūnītim.
Piektkārt. Padomājam vai esam pietiekami drosmīgi tomēr neesam pārgalvīgi. Paramotors ir šūpoles bez konkrēta atbalsta punkta ... Any aerial activity outside the scope of the aforementioned is incompatible with what can be reasonably asked of a paramotor, and could endanger the pilot`s... Un vēl. Lidojam tikai tad ja esam pārliecināti, ka pacelšanās/nolaišanās laukums nav mīnēts, citād, kā man, kad es vasarā kārtējo reizi sadomāju pacelties no galīgās purva pļavas, paskrienot tos dest soļus, atdrāzās resns zemnieks ar tvaikojošu John Deere un pateica lai es taisos ka tieku prom kājām jo no manas raķetes viņa atāls izskatās varot arī nodegt.
Ar laiku un pieredzi viss iepriekšminētais liekās sūds vien tur ira.
Ja tev no augstāk rakstītā nepalika nelabi, viss ir ok, tad uz priekšu. Lidosi mož.
Tagad par lidošanas fīčām. Es lidoju ar 160cc motoru. Sākumā nesapratu, kapēc tik mežonīgs rīma? Skatos, Franču lidotājs liels meistars, ar tādu pašu motoru lido un šim pietiek ar 2l bendžas stundā. Uzrakstīju šim žēlabainu vēstuli lai netur sveci zem pūra, padalās pieredzē. Es zem 3,7 litriem vid 5000rpm nu nekādi nevaru palīst. Šie man atrakstīja izsmeļoši:- ka lai i nedomāju. Tie 3,7l esot labs rādītājs manam carb regulējumam. Lai viņš panāktu ap 2 l. stundā viņa inženieri motoram mainot propellera diametru atkarībā no viņa precīza svara un vispār viņa motors noregulēts uz neiespējamā robežas.... „La consommation est très liée à la performance de la voile là taille de l' hélice également et ai réglage du carburateur. Nous sollicitons énormément le moteur pour en arriver la et on est vraiment à la limite du moteur.”
Paeksperimentēju un atklāju, ka šitiem ātrvilcieniem baigi no svara ir ļoti precīza degvielas/ eļļas (konkrēta ražotāja) proporcija, kura ir jāatrod katram savam motoram. Nu pilnīg ar mērtrauku un medicīnisko šprici. Druscīt par maz eļļas, motors vairāk rij un stipri karst jo laikam pietiekami neeļļojas cilindrs un kloķene, vairāk par 2.515% eļļas,- motors akal rijīgs un stipri karst jo eļļa tik fiksi nesadeg un rada papildus pretestību jau tā besīgajiem apgriezieniem. Tad beidzamajās lidojamajās rudens dienās noriskēju un paeksperimentēju ar savdabīgu „energy drink”. Piemaucu bendžam biokatalizatoru. Dabuju gan riktīgi pārregulēt karburatoru, degvielu rij stipri mazāk un dzinējs dīvainā kārtā ir tik auksts, ka rokas vispār vairs nevar sasildīt. A mož ka tur tikai placebo. Šovasar jāpaeksperimentē, jo gribas ta lidot tālāk...
Sveicieni visiem, kam širmis vēl nav galīgi aizvēries un 2.5% bencīna promiles asinīs.
Māris
P.s. ADMIN! ja kas nav labi. Dzēšam šito laukā un aizmirstam.
