Nakšņošana kalnos jeb Bivouac

Taisot rīta tēju Sačina viesnīcas tumšāja virtuvē, Miša stāsta ka ir doma doties vairāku dienu pārlidojumā ar paraplāniem. Tepat netālu, 50km rādiusā pa vietējiem kalniem. Ideja ļoti vilinoša.

Nakšņošana kalnos jeb Bivouac

Taisot rīta tēju Sačina viesnīcas tumšāja virtuvē, Miša stāsta ka ir doma doties vairāku dienu pārlidojumā ar paraplāniem. Tepat netālu, 50km rādiusā pa vietējiem kalniem. Ideja ļoti vilinoša, pat izaicinoša. Uzprasos līdzi jau veselai kompānijai.

Pirmās dienas rītā pirms izbraukšanas uz starta kalnu, steidzam sagatavot krājumus vēsajām naktīm: guļammaiss, paklājiņš, trauki, ēdeins, ūdens, uguns, siltākas drēbes utt. Kārtīgas brokastis un aidā!
Ierodamies ar nokavēšanos norunātajos 11:00, jo gaidījām kā ciematiņā vīriņš taisija mums 10 samosa sev ierasti miera pilnajā manierē. Perfekti ielokot kartupeļu un dārzeņu maisījumu mīklas tūtiņās, tās aizlokot precīzi un vienādi, kā japāņu roboti mašīnbūves konveijerā, līdz milimetru precizitātei.

Vēl viens moments kas mūs atturēja būt laikā ir 12 olas! Jā, tieši ducis olu, ko Bimļa (ēstuves ipašniece, kuras dēls taksists tirgo zāli) droši iepakoja vecā, nobružātā bombonku plastmasas burkā stap avīzēm. Ideāli! Un to good packing, mēs atstājām precīzi viesnīcas pagalma vidū. Kā tas iespējams, prasiet Mišam. Tā kā atgriesties nebija labais tonis, nācas ātri sagādāt jaunas 12 olas. Blakus samosa vīriņam tika iepakotas vēl viens ducis olas, nu jau daudz nedrosākā veidā. Starp kartona platēm apsienot ar paraplāna rezerves A-rindas stropi.
Iedomājoties ka Miša to duci liks iekarē, sejā paradās bažīgas sakostu zobu smaids - vai tiešam laba doma. "Protams!" smaidoša atbilde no Mišas, jau turot otrā padusē svaigu kāposta galvu un milzīgu banānu ķekaru, kuru sadalījam uz 2.
Pa ceļam sveicinam Ranvi džī, kas atbild par vietējām licencēm un inkasē nodevu par lidošanu. Licences, kuras tā arī neredzejām. Katru rītu smaidīgs sveiciens licences vietā: "Hi Kris! :)" Un esam jau garām postenim traucoties baltajā mazajā 3 cilindru Suzuki Maruti. Lidošana mums maksā 3,50Ls nedēļā. Par katru "Hi Kris! :)" aptuveni 50 santimi. Ranvi džī ir omulīgas dabas kopts vīriņš, kas mūs visus zin jau vārdā un sveicina pa gabalu un vienmer apjautājas kā iet.
Lai gan iekavējam, steigties nav kur. Uz ieplānoto nometni jālido aptuveni 1,5 stundas.
Startā izpelnamies smīnus un humoru, par to kā izskatamies startā. Pilni kokoni un kokpiti ar sazin ko un vēl ārpusē karājas čemurs mantu. Paklājiņš, guļammaiss, trauki, banāni, kapostu galva utt. Banana Man (holandieši smīkņā) startē pirmais un es pēc tam. Krasnojarskas kompānija ir jau gaisā un dodas uz rietumu virzienu kur izvēlēts nakšņošanas punkts. No starta 25km.

Izlidojot dažus līkumus, jo labi termāļi, ierodamies tur ap 3 pecpusdienā un te sākas šovs. Kalna kore (nolaisanās laukums) ir kā spēcīgs termo dinamiks un nolaisties paugura pļaviņā prasa koncentrāciju un pieredzi. No vienas puses dinamiks no otras puses rotors. Es nolaižos pirmais. Krasnojarskas puiši riņķo kā spiets, bet lajā nelaižas, kaikam pieraduši pie līdzenumiem. Turklāt, viens ir paraplāna tandēms. Augšā un lejā, dinamiks un rotors. Beigās kompānija nolaižas rīsa terasēs 400m zemāk pa nogāzi. Tas bija labs pārbaudījums - kāpiens atpakaļ ar 20-25kg somām. Pec brīža pielido Miša un kā tauriņš šūpodamies ar kūleni ieripo pļaviņā pa vējam. Olas!!! Nu labi, kas bijis bijis.
Visi klāt. Pa rumam par ierašanos un domājam par vakariņām.

Vieta ideāla! Kalna virsotnē, pļaviņā ir pudurītis ganu vasaras māju. Ieejot mikro ciematiņā, jūties kā pasakā. Liekas tulit izlidīs trollis vai rūķis un paradīs kurš te saimnieks. Mazas simpātiskas mājeles ar salmu jumtiem, rododendru sijām un akmens sienām. Neviena nav. Tukšs. Namiņu durvis aizvērtas. Kā lai pasaka, istenība jau aizkrautas ar akmeņiem, jo durvju kā tādu te nav. Ja izej no mājas, tad aizkrauj durvim priekšā akmeņus, tas nozīmā, ka neviena nav. Katra mājiņa ir kopija citai. Apakšā telpa aitām, bet otrajā stāvā ir ganu nams. Tur viss isklāts ar māla klonu, lai aizturētu vēju. Iekšā mazs pavardiņš, kur gatavot ēst, te kurina atklātu uguni - dūmi iet ārā pa jumi. Griesti tai nokvēpuši melni kā melnajā pirtī.
Tā kā mājiņu daudz, katrs izvēlas sev tīkamāko un iekārto sev migu. Centrā starp mājām vienā pagalma ierīkojam kopējo ugunskura vietu, kur vakarēt. Patīkamā aizvējā.

Vakars izvērtās stāstiem bagāts ar kopīgu ēst gatavaošanu. Ļoti daudz uzjautrinošu stāstu no Krievijas paraplanierisma dzīves :) Ar visiem "piparotajiem" izteicieniem.
Gulēšana kā viesnīcā, vienīgi ūdens nav un peles apēda Mišas bulciņu. Ir mazs dīķītis, kur mudž no dzīvības. Ja to ūdeni iedzertu pat vārītu, liekas ka nāktos palikt te uz nedēļu ar "caurvēju" vēderā. Tā kā izmantojām līdzi paņemtos resursus, jo nākamajā nometnē ir ūdens.
Guļammais kopā ar paraplāna segu ir ļoti silta kombinācija, vienbrīd likās ka guļu siltumnīcā - labi tur siltumu.

Nakts ar tik spilgtām un lielām zvaigznēm ka varētu lasīt grāmatu. Saulrieta krāsu buķete pāriet tumši zilajā naktī un lejā sāk virmot Indijas līdzenumu dzīve. Plakans gaismiņu deķis līdz apvārsnim. Esam uz robežas starp lielajiem Himalajiem un lielajiem Indostānas līdzenumiem. Dūmaka un inversija ir palikusi lejā. Te dzidrs, dzestrs kalnu gaiss. Kaut esam jau 2,5km augstumā, blakus esošā grēda ievieš bijību ar saviem 5km sniegotajiem kliņšu zobiem. Un tas ir tikai to sākums. Ahhhh... Himalaji! Sirds gavilē!

Saullēkts izgaismo kalnus jaunā krāšņumā. Dūmaku tāles un nevainīgs klusums. Miera oāze.
Viens pēc otra mostas ceļinieki un rosās brokastīm. Un Te tiek servētas varītas olas, kā jau brokastīs pienākas. Izrādās visas atgādātas veselas!
Vēlāk mūs ziņkārīgi aplenc mērkaķu gimene, bet ietur distanci no svešiniekiem. Saule kāpj un diena iesilst, parādās vējš un pirmie termāļi.

Šodien jāveic 40km.
Rīts ievelkas. Gaidam un gaidam. Viss it kā sastindzis, vējš un plūsmas negribīgi izrāda savu klātbūtni, bet saule silda. Kraukļi un ērglī arī gaida uz akmeņiem kā mēs, gaisā neviena nav. Jau 12, bet vēl klusums. Pirmais noraujas Miša! Enerģiski izklāj spārnu un uzmanīgi vēro detaļas. Tas ko vismazāk gribas ir nolaisties līdzenumos pāragrā starta dēļ. Ir jau pulkstenis viens un laika paliek maz. Tur kaut kam ir jābūt! Blakus korē paceļās kovārņu bars. Ir! Aiziet, pa tiešo kovārņu barā. Miša ar ķērcošo kovārņu baru dreifē uz augšu cauri inversijai, uzņem augstumu un dodas uz lielakiem kalniem, kur plūsmas vairāk. Es startēju nākamais un arī veiksmīgi pāreju uz lielajiem kalniem....

...bivouac turpinās

Krišjānis Sietiņš

2010. gada 3. novembris