Mani vislatviskākie Jāņi!
Ne vien es „mazliet slimoju” ar paraplanierismu, bet arī mans dēlēns ir turpatJ… 21.jūnija vakarā biju uz jauku BI2 un Latvijas simfoniskā orķestra koncertu Jūrmalā un ap 23.00 ierados mājās Mērsragā,
saņēmu mammas piekrišanu, ka braucam pa nakti, salikām mantas un uzreiz pēc pusnakts jau bijām mašīnā ceļā uz 180 km attālo Pāvilostu. Bija iestājies 22.jūnijs – Mišas dzimšanas diena. Brauciens sākās ar telefoniskiem apsveikumiem Mišam dzimšanas dienā! Pēc vecām jūrnieku tradīcijām (kā nekā nāku no zvejniekciemata) sveiciens bija īss „Daudz laimes dzimšanas dienā, Kaptein!” Jau ap 2 naktī bijām „Rūķos”, kur mūs sagaidīja Ivars, Gita un Pēteris. Mazie bija pa ceļam pagulējuši un viņiem likās, ka jauna diena jau sākusies – gulēt nebija dabūjami ne viens ne otrs… pagāja diezgan ilgs laiks, kad mazajiem tomēr „daleca”, ka mamma un ome ir aizvadījušas garu un lielisku dienu, mamma piedevām nobraukusi kopumā 24 stundu laikā vairāk par 600km pie stūres un ir kaut kā mazliet sagurusi. Rīts. Saules pieliets, dzestrs un skaists. Lidošanai nelabvēlīgs laiksL vairāki piloti vēl cerēja noķert vēju Jūrkalnē, bet pēc vairāku stundu gaidīšanas secinājums bija viennozīmīgs – ne šoreiz… Īsinājām dienu ar Gitu domājot par Līgo vakara izdarībām un Jāņu dienas sagaidīšanu. Apmeklējām Pāvilostu – biju tur pirmo reizi mūžā, kaut garām braukts ir neskaitāmas reizes…iemīlējos! Kad būšu nu ļoti bagātaJ, mēģināšu nopirkt tur kādu īpašumu, kur vecumdienās nesteidzīgi laiskoties un dzīvot līdz ar vēju. Pēcpusdienā atbrauca Ivara māsa ar draugiem, arī Miša ar ģimeni un draugiem no Magadanas (Krievijā), Saņa… dzimšanas dienas svinības it kā varēja sākties… bet pag, pag – paraplāni taču, Jūrkalne tuvumā… aizbraucām – vējš nedaudz šķībs, bet Miša ar Ivaru tandēmā bija nevaldāmi (līdz secināja, ka jūras krastā ir iespēja arī sastapties ar laivu tauvāmL), un par Saņu jau nemaz nerunājot – komentāri lieki, vai ne? Drīz jau bijām atpakaļ „Rūķos” un dzimšanas dienas svinības nupat tiešām jau varēja sākties: laimes vēlējumi Mišam, Mišas mammas sveikšana, filmas par dienas varoņa piedzīvoto pirmajos 35 dzīves gados kopīga skatīšanās, krēsla laušana (t.i. mēģinājums celt Mišu gaisā 35 reizes – 9 sanācaJ, krēsls izjukaL), apdāvināšana un dzimšanas dienas salūts. Liekas, vismaz Mišam patika! Vēl pēdējās sarunas, futbola bumbas dzenāšana, dejas un naktsmiers… rīt jauna un darbiņiem pilna diena… 23.jūnija rīts. Lietus jau mitējies. Ietērpos tautastērpā (pirmo reizi mūžā aizvadīju svētkus tautastērpā! Patika! Pat ļoti!), pabrokastojām, izrunājām dienas darbiņus un aidā – ķērāmies klāt! Bija mums gan lielais ugunskurs, gan uguns mucā staba galā, gan ziedu lasīšana pļavā, ziedu un ozolu vainagu pīšana, gan siera ēšana un alus dzeršana (tiem, kas dzer), gan šūpoļu iekāršana un šūpošanās, gan laivošana pa upi, gan naksnīgās peldes jūrā (Ivar! Artūr! Malači!), gan zaļumballe Pāvilostā un Līgo! Līgo! Dziesmas dienas garumā (galvenā dziedātāja – Gita, piedziedātāja – Katrīna)… un kā pēcpusdienā lietus, kas ap dienas vidu atkal bija sācies, pierima, tā arī neatsāka līt…Skaisti. Saullēkta sagaidītāji gan tādi švaki padevās (vien divi), arī rīta rasu nogulēja jāņu bērni, bet visādi citādi bija ļoti, ļoti mīļi…Šie tiešām bija mani vislatviskākie Jāņi! Nezinu vai vēl kādreiz ko tādu atkārtošu, bet ko līdzīgu piedzīvot noteikti mēģināšu. Nu ko, uz tikšanos nākamajos svētkos! Starp citu, iezemieši (kā piejūrā dzīvojošie sauc tos, kas mīt tālāk no krasta), - gada lielākie svētki ir Jūras svētki (vēsturiski – Zvejnieksvētki), kas šogad 11.-12.jūlijā tiks svinēti arī Pāvilostā. Iesaku ko tādu piedzīvot ikvienam, kas nekad nav pabijuši Jūras svētkos – sportiskas aktivitātes, kultūras pasākumi, Neptūna nākšana no jūras, zaļumballe un daudz, daudz jautrības! Domāju, ka pie Ivara un Gitas naktsmājas vienmēr var sarunāt… Lai saules pilna diena! – Inese
"ADRENALĪNS"
2008. gada 1. jūlijs