Lielā (mazā) talka
Un tā - mūsu varoņu vārdi ir: Dzintars, Pēteris, Jānis (tas, kurš maestro Zvirgzdiņš), Elmārs un Zane! Mūsu pļavas tagad izskatās civilizēti!
"Jūtiet adrenalīnu?!" ierēcām ar talkotājiem, kad ieraudzījām, kāds izskatās lidlauka skrejceļa gals pēc tam, kad Rīgas dome visu ziemu bija no pilsētas vedusi turp izgāzt tonnām sniega, kas pēc nokušanas bija atstājis izgāztuves cienīgu skatu. un tam visam komplektā pa visu teritoriju vējš izdzenājis MILJONIEM benčiku!!Atsaucība talkai kā jau kopš pašas idejas dzimšanas vienkārši gāza nost no kājām - mēs bijām veseli pieci varoņi. Mums pietrūka Adrenalīna kodola un aktīvāko lidotāju, kas šobrīd Itālijā mācās lidot kalnos, bet patiesībā mēs pēc jums ilgojamies arī bez visas talkas. :) Mazliet skumji par skolniekiem, no kuriem neviens nebija ieradies, jo lidot taču gribas visiem, bet ne skraidīt pa piemēslotu pļavu.
Skaidrs, ka visa skrejceļa malas kilometra garumā mums pieciem nebūtu pa spēkam, tāpēc sakopām tikai trīs pacelšanās laukumus abos galos. Rukājām gandrīz piecas stundas, galvu nepacēluši (ja nu vienīgi tik daudz, lai palīdzētu Elmāram nomainīt pārdurto riepu), toties tagad mūsu apdzīvojamās teritorijas izskatās visnotaļ priecējoši, un gandarījums ir lidojuma sajūtas vērts pat bez visiem spārniem. :)
Pēc tam mūsu vinčas mašīna uz brīdi pārvērtās par miskastes mašīnu - pielādējām to līdz pat griestiem ar sausākajiem maisiem un papildinājām Getliņus ar 200 kg atkritumu.
Beigās kārtīgi nomazgājām rokas un pieēdāmies ar gardu picu.
Bija baigi forši. :)
Dzintars drīzumā droši vien pievienos bildes ar skatiem "pirms", "procesā" un "pēc".
Zane Stankeviča
2010. gada 24. aprīlis