LABĀ KOMPĀNIJĀ LABI LIDOJUMI
Daži izbaudītie akrobātikas triki šo planēšanu padarīja vēl prātam neaptveramāku. Ar atvērtām acīm izjūtas būtu bijušas.....
Aprīļa mēnesis, kā zināms, ir laiks, kad atplaukst daba un kopā ar to, cilvēks. Citi dodas pastaigās pa parku, citi sēžas uz velosipēda, citi savukārt sanāk kopā piknikā, taču asāku izjūtu cienītāji, tostarp arī es, labprāt... lido.Tikai dienu pirms sava lidojuma e-pastā saņēmu informāciju par to, ka Adrenalīns dodas uz Krustpils lidlauku, ilgi nedomādama, ka man tas ir jāpamēģina. Kad tad vēl, ja ne tagad? Kaut kas ekstrēms un pārgalvīgs ir gluži manā dabā. Laika apstākļi todien lutināja. Lai sagaidītu paraplānu lidojumam labvēlīgus apstākļus nācās krietnu laiku gaidīt, taču tas viennozīmīgi atmaksājās. Kad tika sagaidīti atbilstoši termālie vēji, bija mana kārta tandēmā pacelties gaisā. Emocijas – vienkārši neaprakstāmas. Ieraudzīt savu dzimto Jēkabpili no putna lidojuma rekordlielā augstumā ( 1850m) bija saviļņojoši, bet divtik patīkamāk tas bija, zinot faktu, ka paraplāna vadītājs šādus augstumus sasniedz pirmo reizi. Nemitīgās variometra ( tagad zinu, kas tas ir) atzīmju izmaiņas šo notikumu padarīja kā sava veida sacensību pašiem ar sevi. Gaisā uzstādīto mērķi 2 km neizdevās realizēt, toties izbaudījām izjūtas, kā ir ielidot mākonī. Visapkārt esošais baltums lika uz mirkli zaudēt realitātes sajūtu – vai tiešām tas notiek ar mani? Arī tandēma lidojuma ilgums bija ievērojams – vairāk kā stunda. Pa šo laiku bija iespējams ieraudzīt visas sev pilsētā zināmās vietas, tostarp arī māju, kurā dzīvoju. Daži izbaudītie akrobātikas triki šo planēšanu padarīja vēl prātam neaptveramāku. Ar atvērtām acīm izjūtas būtu bijušas citādākas, tomēr drosmes tieši tam man nedaudz pietrūka. Atkārtots mēģinājums izrāva no manis arī spalgus kliedzienus, jo sajūtas bija identiskas brīvajam kritienam, kuras pirms gada piedzīvoju, lecot ar gumiju. Pa vidu tam visam pēc lidojuma kompanjona Dzintara ierosinājuma tiku arī pie paraplāna vadīšanas, kas tam brīdim bija kā bonuss.
Atgriešanās uz cietzemes man personīgi bija tas pieturas punkts, kurā tikai varēju sākt apjaust visu aiz muguras piedzīvoto. Fantastiski! Superīgi! Tāds ”emotions” – tās ir tās frāzes, ar kurām var aprakstīt piedzīvoto, tomēr, ko gan dod vārdi un atstāsts, ja pats to neesi piedzīvojis? Tādēļ jāpārvar savas bailes, nedrošība un jāpadara sava diena ( bet varbūt kaut kas vairāk? ) par elpu aizraujošu piedzīvojumu.
Ja šo lidojumu biju paredzējusi kā dzimšanas dienas dāvanu sev, bet noteikto datumu nepacietības dēļ nesagaidīju, tad šobrīd domāju, ka, mainoties gadu skaitlim, šādu pasākumu vajadzēs tomēr atkārtot.
Ieinteresēja? Tad par spīti visam apauj stingrus apavus, apģērb siltas drēbes ( temperatūra augšā tuvojas 0 grādiem ), ņem fotoaparātu ainavas iemūžināšanai un, pārvarot zemes pievilkšanas spēku, dodies lidojumā. Lidojumi notiek gan Krustpilī, gan Rumbulā, bet, neskatoties uz atrašanās vietu, esmu pārliecināta, ka Dzintars spēs sagādāt neaizmirstamas emocijas.
Paldies, Adrenalīns! Tiksimies vēl!
Lauma Krastiņa
"ADRENALĪNS"
2011. gada 27. aprīlis
