Kā tapa jaunie piloti...
‘’3 lietas – labas lietas’’ - saka ticējums. Šoreiz , gan jāsaka: ‘’3 reizes – labas reizes!’’ Beidzot... vakar, pēc 2 atceltām eksāmena kārtošanas reizēm, bij tā diena, ko gaidīja daudzi skolnieki.
Satraukums sāka mani vajāt jau ap 3 pēcpusdienā, un par darba lietām galīgi vairs nedomājās. Steidzīgos un neatliekamos darbus izdaru, ko var pārcelt uz nākošo dienu – pārceļu. Ieskrienu mājās paķert fočiku, ko biju aizmirsusi ielikt no rīta līdz visām nepieciešamajām lietām, un dodos uz Rumbulu.
Kaut eksis paredzēts tikai 19.00, esmu tur jau pirms sešiem. Protams, paši nepacietīgākie – Slava, Oļegs un Sandis jau priekšā. Sasveicināmies, pārmijam dažus vārdus, izskan pa kādai anekdotei, un sākam lūkot pamali, kura ir draudīgi tumša. Puiši spriež :’’ Vai tiešām atkal atcels eksāmenu?’’ Mana intuīcija saka – nē, būs... viss būs!
Nākošais nepacietīgais atbrauc Dima, un tad jau pamazām sāk sabraukt satrauktie skolnieki, atbrauc eksaminators Elmārs Vītoliņš, instruktori un atbalsta grupa, Ineses personā... un eksāmens var sākties!
Viena grupa dodas pildīt teoriju, kurā esmu arī es, otra praksi - lidošanu. Kad teorētisko jautājumu gūzma tiek pievarēta ar pareizajām ( ceru, ka visām) atbildēm, jādodas gatavoties lidojumam.
Neliels satraukums sākumā parādās, kad Dimam un Aināram sanāk kļūmes startējot, jo pūš sānvējš. Tad izlido Slava, kas nostartē ļoti labi, un es saprotu, ka man ar startu būs viss OK. Arī brīvdienu treniņlidojumi, kas pirms tam veikti Krustpilī, tomēr ir liela prakse un pieredze.
Pēdējais padoms no Elmāra, par pareizu spārna izklāšanu, no Pēča, ka jātur kurss un no Ineses uzmudrinājums, ka viss būs labi, un startam esmu gatava.
Skrējiens, kreisās bremzes pieturēšana, un esmu gaisā. Mazliet sanāk laža ar iesēšanos iekarē, nesmuki sašūpināju spārnu un gandrīz novirzījos no kursa, bet tad ātri savācos, un ik pa brīdim skatoties uz skrejceļu ,kur atrodas viņčmašīna, uzņēmumu augstumu.
Atkabināšanās, un var sākt uzdevuma izpildi.... nedziļa spirāle, ’’ausis’’, pagriezieni ar \\\'\\\'ausīm\\\'\\\' pa labi, pa kreisi, un var iet uz nosēšanos. Tuvojoties finišam, uzraujos uz riktīgiem burbulīšiem. Sašūpojas spārns... secinu - būs ‘’knābiens’’, pieturu... otrs...atkal pieturu. Jūtu pārlidoju starta vietai, bet, ka tas ir pluss man, saprotu vēlāk. Nolaižoties uz skrejceļa, gaiss ir mierīgs un piezemēšanās sanāk gandrīz ideāla. Tiem, kas nolaižas pļaviņā, pirms starta vietas, mazliet grūtāk ar piezemēšanos, jo aiz mežiņa ir nestabils gaiss, un tas traucē lēzeni un skaisti piezemēties.
Smaidu es, smaida eksaminētājs Elmārs... laikam jau viss OK... eksis nokārtots... :)
Galīgos rezultātus uzzināsim tikai tuvākajās dienās, kad tiks izlabota teorija. Bet es domāju, pateicoties mūsu fantastiskajiem instruktoriem – Krišjānim, Mišam un Pēterim, pilotu rindas būs papildinātas ar 10 jauniem, vēl, protams ‘’zaļiem’’ pilotiem...
Vita
