Jūrkalne
3. aprīlis, 2015
Brīvdiena. Rīts sācies drēgns un drūms. Tomēr drēgnums ne brīdi neielauzās prātā, pakojoties daudzajās drēbju kārtās, ko tik draudzīgi ieteica neatstāt mājās. Sastapti jauni kompanjoni, kas kļuva par jautriem ceļabiedriem 3 nepacietības pilnām stundām turp un patīkama, piepildījumu sniedzoša noguruma pilnām 3 stundām mājup. Šo cilvēku degsme un pieredzes pilnie stāsti uzpūta papildus cerību, ka diena izdosies lieliska.
Tuvojoties mērķim un ieraugot zilo debess pamali, šoferīša steidzība arī pārējos uzkurināja vēlmi ātrāk sasniegt izdaudzināto piekrasti.
Nu ko tad! Klāt esam! Cimdi rokās, cepure uz ausīm un arī piešķirtā ķivere jau galvā! Atliek tikai nepacietīgi stāvēt uz kraujas malas, gaidot iepazīšanos ar Jūrkalni tandēmā. Pirmais pārsteigums jau startā – kā neviens no jau pamanītajiem – kāp lejā, startēsim no pludmales! Satraukumu papildina apjukums par to, kā tad lejā īsti tikt! Un aizmirstās bailes par fizikas likumu īstenošanos. Piesprādzēta pie spārna, piedzīvoju neatkārtojamu pieredzi – starts kāpjot kraujā! Apjukums un jau esmu gaisā. Jūras elpa spārnā un smaids pa visu seju no sajūtām. Laiks vienkārši apstājas. Instruktora balss kaut kur tālumā – aiz sajūtu reibinājuma.
Jauna pieredze, kas, stāvot uz zemes, nav uztverama. Iepazīta ētika, ko ievērot, ja debesīs 20 citi svaigā gaisa apdullināti un ielīksmoti lidoņi. Visapkārt koši, krāsaini spārni, katrs ar savu stāstu un raksturu. Vēlāk gan pamanīts, ka ne visi skaistie spārni tika saprasti un uzklausīti, jo pilota nedrošība un bailes vēl stindzina vēlmi ļauties lidojumam. Tomēr daži, kuri saauguši ar lidotāju vienā veselumā, vai vismaz sāka veidot pirmos nervu saaugumus, radīja sajūsmas pilnas alkas jaunajiem entuziastiem, kas vēroja no malas, brīnumskaisti virpuļojot spārna-cilvēka-vēja dejā. Daži gluži kā putni iegrožojuši vēju savā varā, lidojot, paceļoties un nolaižoties tik dabiski un izveicīgi kā kaijas. Biežāk jāvēro putni! Tik daudz līdzīgā, ko apgūt un pielietot.
Jūrkalne – vieta, kur visu izšķir Tu pats. Vieta, kas pārbauda spējas, raksturu un degsmi. Tā ir alkaina savā pašpietiekamībā...ja vēlies klausīties tās stāstu, pašam jābūt gana stipram un drosmīgam klausīties, jo Jūrkalne Tevi neaudzinās, tā Tevi testēs un padarīs stiprāku, ja ļausies un būsi gatavs.
Jūrkalne ir vieta, kur spārni atdodas vējam pilnībā. Tur šaubām nav vietas. Tai kraujas malai vienkārši jāļaujas pārkāpt. Rezultāts novērots attiecīgs – laimes un brīvības pildīts pilots vai noguris un nesaprasts cilvēks.
Atliek klausīties spārnā un vējā, lai nākamreiz tiktos gaisā jau pašas spārniem! :)
