Dodamies kalnos

Kad nemiera gars sāk dīdīt, džeki meklē piedzīvojumus..

Pēc dažiem top-lendingiem jutām ar Klāvu aicinājumu aizdoties maršrutā un pārnakšņot kalnos. Iepazīstinājām Mišu ar šo domu un kā sak - sacīts darīts. Tika sameklēts episks caurs katliņš tējai, iepirkta paika, sazīmēts maršruts un lielais izaicinājums varēja sākties. Vot vienīgi diena balansēja uz attīstības robežas.. Ātri ieslēdzās mākoņi un bāze bija tikai kādi 100m virs starta. Startā jau zīmējām ainiņas cik ļoti smieklīgi būtu ar visām paunām nolaisties lendingā. Bet neko, visi tikām vairāk vai mazāk veiksmīgi līdz pirmajam čekpointam un lēmām turpināt ceļu.. Jāpiezīmē, ka man un Ļoham šis 25 km taisnā gabala maršruts bija vēl, kas nepieredzēts, tāpēc jo interesants. Pats trips dēļ mākoņiem pagāja mērenā stresā.. Skaistie gubenieki no augšpuses nelikās tik simpātiski no apakšas, taču turēja labi.. Brīžiem cēliens 4-5m nelikās nekas īpašs, vienīgi, kad gps rādija ātrumu 0 km/h sākām aizdomāties par dažādiem scenārijiem. Lai vai kā - aizlidojām fiksi (pateicoties gubeniekiem:) ) un pie bāzes toplendinga sanāca podi.. Ļoha norāva baigo sēdinātāju un pašāva dažus metrus zem koku galotnēm kā rezultātā piezemējās kādus 400m zem mums. Spriedām, ka ap pusnakti labi ja šamo redzēsim. Pašā lendingā bija tāds kā mikro ganu ciematiņš, kas pirmajā iespaidā atgādināja kko līdzīgu Bētlemei. Mazas no akmeņiem saceltas mājiņas, kur pirmajā stāvā bija vieta lopiem un otrajā stāvā vieta cilvēkiem.. Tik ne vienu ne otru tur nebija.. bijām tur vieni paši un sajūta ļoti, ļoti episka. Kamēr kurinājām ugunskuru un gatavojām pirmo paiku, gluži kā austrumu gudrais bruņojies ar kāpšanai paredzētu koka nūju bija klāt arī Ļoša. Vakars pagāja vienkārši feini.. Ik pa brīdim kko gatavojām, pļāpājām visādu drazu un izbaudījām pasakaino kalnu klusumu un mieru. Vienā no būdiņām iekārtojām guļamo štelli.. Arī tam bija savs smeķis, jo bija baigā sajūta, ka vienā brīdī mūsu feinā četrotne norūks uz lopu klāja.. Pie katras mazākās kustības viss namiņš viegli nokustējās un māla sienās parādījās plaisas. Laikam jau tie kalnu gani nebija aprēķinājuši savas būves šādām kompānijām:) Pret rītu iestājais baisākais ledusskapis, bet mēs bijām tam gatavi un atkausēt nevienu nevajadzēja. Līdz ar pirmajiem saules stariem gaiss atkal iesila un gaidot startu paguvām vēl pat pasauļoties. Mājupceļš psiholoģiski bija daudz vieglāks un paskrēja nemanot un jau pie paša lendinga Miša ierosināja nokapāt vēl līdz 17km attālajam 3-60 galamērķim, kas atradās pretējā virzienā. Sacīts - darīts un visi četri aizmaucām arī papildporciju jau tā feinajam maršrutam. Uzrāpāmies līdz augšējai kalnu grēdas korei un tādā diezgan aktīvā mākoņu režimā nodevām turp-atpakaļ. Un tad fināla lendings.. Sen nebiju pieredzējis tādu kaifu piezemējoties.. Sajūta tāda, ka būtu izkāvies ar ziloni. Galu galā feins stāsts ar feinām beigām. Man, Klāvam un Ļošam šis divu dienu nepilnu 80km maršruts izrādījās personal best un kā saka - labs iemesls, lai paceltu:) Miša jau saka, ka tagad jākapā pirmias stoļņiks.. Mēs ar mieru.. Rīt paņems brīvu un aizšaus līdz civilizācijai un tad parīt atkal gāzīsim kalnus un tīsim kilometrus. Prieks par progresu un to pasakaino mieru, ko sniedz šī vieta. Lūk tā mums iet. Sveicieni!
Biv 2 21
Komentāri: 8
    Made by kalichava