Čiuļs Latgolā
23. maijs. Trešā paratrīsdiennieka diena sākas jau naktī, kad Krišs atsūta īsziņu - lidojam Krustpilī!
Pieci lidojumu nenogurdinātie - Katrinka, Krišs, Dzintars, Mārtiņš un es - saraušamies vinčas mašīnā, un aaaiziet!
Bez starpgadījumiem, protams, neiztikt. Pusceļā uz Krustpili pārsprāgst auto riepa, bet rezerves riepā- kur gadījusies, kur ne - skrūve! Dzintara profesionālā balsojuma rezultātā riepa tiek nogādāta servisā un veikli salabota, tā ka īpaša aizķeršanās neiznāk.
Krustpilī mūs jau gaida Jānis. Viens pēc otra veikli startējam. Mums ar Krišu izdodas noķert termāli aiz astes, tāpēc jau ierastajā dolphin style - viens pār otru - dodamies uz austrumiem.
Termāļi slābani slābani, mierīgi mierīgi, daudz gubu mākoņu - pa tiem arī laipojam. Kaut gan, ievelkoties mākonī, variometrs uzlec pat līdz +8 m/s. Mums pakaļ no Rīgas puses dzenas aukstā gaisa fronte un aiz muguras palikušie gubinieki izčākst kā tādi veci pūpēži. Bet priekšā mākoņpumpings iespaidīgs. Diezgan viegli pārvaram šī barjerskrējiena galveno barjeru - lielo Teiču purvu. Tālāk gan Krišs nedaudz pasteidzas un zaudē augstumu. Nolaižas pie Viļāniem, un, kā dzirdēju, mājās braucis ar bembi divu dāmīšu ielenkumā :)
Ap pulksten četriem pārlidoju Rēzekni un tad pamanu GPS kartē robežu. Tā! Uz Krieviju gan nebiju plānojis lidot. Aši griežu atpakaļ. Žēl, līdz plānotajiem 100 km palicis pavisam nedaudz. Stiprajā pretvējā lejā nāku gandrīz vertikāli, ik pa brīdim vērojot, lai neiepūš ezerā. Nolaidies saprotu, ka nesekmīgais ģeogrāfs robežu starp Rēzeknes un Ludzas rajonu noturējis par valsts robežu :) Bet ko nu vairs!
Manā virzienā jau steidz vīri, lai noskaidrotu: " Kas tas par izpletni nolaidies?" Uzzinājuši visu, kas un kā, laipni piedāvā aizvest līdz Rēzeknes autoostai vai dzelzceļa stacijai. Uzziņās saka, ka vilcieni šodien vairs nekursē un autobuss uz Rīgu aties tikai divos naktī, tāpēc man tiek ieliets Bebrs - vietējais spirta un bebru dziedzeru uzlējums, ar saucieniem: "Nu tev stāvēs vienmēr!" Tālāk seko vodka, un kā jau pārliecināts veģetārietis tieku barots ar zušiem un šašliku :) Saimnieks man klusām stāsta, ka viens no vīriem esot vietējais mācītājs, varot arī grēkus atlaist, ja kas.
Ehhh, glīta gan tā Latgale ar savām pļavām un ezeriem! :)
Telefona zvans - Miša! "Esmu Rēzeknē, brauc ciemos!" Mihails a la Mirali man ir pakaļ ar busiņu un mēs braucam pie viņa mammas, kur mani paēdina, izgulda un pustrijos naktī iesēdina autobusā Dagda - Rīga.
Atpakaļceļā aiz loga līst... Aukstā gaisa fronte ir klāt.
Nu lielumlielais PALDIES Latgalei par viesmīlību! Gaidām atkal lidojumam labvēlīgu laiku :)
http://www.xcontest.org/latvia/en/flights/detail:ilmars/23.5.2010/10:08
