Ciemos pie Jurkas! Jeb piedzīvojumi Jūrkalnē!
Svētdienas vakarā, skatoties vēja prognozi, izdomājam, pirmdien (15.03.2010.) plkst. 7:00, izbraukt uz Jūrkalni...
Plkst. 7:00 Krish man pakaļ un mazāk, kā pēc 3h brauciena bijām Jūrkalnē. Zaķu ceļš pilnībā aizputināts ar lielu kupenu ceļa sākumā. Braucam skatīties, kā izskatās Zītaros. Tur tiekam klāt, saimnieks atļauj šķērsot viņa zemi un dodamies uz stāvkrastu. Kādu brīdi palidojām – Katrīna, Krišs un es. Tad atbrauca Ieva, Rusiņš, Aldis un Bruno. Vienā brīdī, kad lidojām ar Katrīnu blakus viens otram, pēkšņi nāca virsū negaisa mākonis, kas atnesa divreiz stiprāku vēju, kā pirms brīža un spēcīgu puteni. Mūs tajā brīdī pācēla par 10m augstāk. Tad drošības apsvērumu dēļ, sekoja ārkārtas nosēšanāš. Pēc 15 minūtēm mākonis bija garām un devāmies atpakaļ un vēl mazliet padarbojāmies pie Zītaru stāvkrasta. Un tad, sakarā ar šķību vēja virzienu, devāmies lidot uz Ulmali un tur nolidojām 40min-1h. Un tad vējš izslēdzās. Krišs nolēma no Zītariem uz Ulmali aizlidot (pa vējam), kaut arī vējš bija šaubīgs un solīja „izsēdināt”. Tā arī gandrīz notika, cik Krišs stāstīja. Bet apvienojot levitāciju ar svaru samazināšanu ar domām, ko mēs secinājām, Krišs tomēr sasniedza mērķi un bija pat vairāk, kā apmierināts ar piedzīvoto. Visi pārējie arī izskatījās vairāk vai mazāk apmierināti... :))
Dzintars Reiniks
2010. gada 20. marts