• Komentāri: 6

Ievadā: Recepte interesantākai dzīvei: Ja laiku pa laikam darba darīšanās nākas pabūt dažādās pasaules valstīs, ņemam:

1. rokās kalendāru un komandējuma plānotajos datumos skatamies, cik steidzīgi jābūt atpakaļ vai arī – vai ir kāda brīva diena pirms komandējuma vai komandējuma laikā (biju Islandē maijā un iekrita pāris brīvas dienas pēc plānotā komandējuma, ko varēju atļauties uzturēties Islandē ilgāk);
2. atveram paraglidingearth.com un izpētam reģionu, uz kuru plānojam doties, apkārtni – respektīvi, “paraplāniņu” zīmītes daudzumu, aprakstus (jo īpaši pievēršot uzmanību, vai Tevis apmeklējamā reģionā ir “paraplāni”, kuru aprakstā ir norādīts Clubs on x spot un Contacts (to var atrast Site details, tur arī statistika, labākie lidojumi, u..c informācija, kas ļauj saprast, cik konkrēta vieta ir lidojama), ja kontaktu nav – vienkārši meklē attiecīgās valsts Paraplanierisma federāciju vai klubu, kompāniju, kas piedāvā tandēmlidojumus un uzraksti epastiņu – tie ir labākie zaķi, kas izstāstīs detaļas par lidošanu konkrētā apvidū, noteikumiem, vērā ņemamām lietām;
3. pieņemam lēmumu ņemt extra dienas un inventāru vai nē.

Rezultāts: Lidojumam gatavs!

Receptes pagatavošanas laiks: 2-3 stundas (atkarībā no komunikācijas ātruma ar vietējiem zaķiem :))

Iztirzājumā

Nav svarīgi kāpēc braucu uz Islandi šajā gadā, bet svarīgi ir tas, ka kolēģīte nebija bijusi Islandē un teicās, ka vajag pāris extra dienas palikt un visu izpētīt. Pagatavoju Recepti un teicu - Lai iet! Neba es būšu anormālā veiksminiece, zinot Islandes laika apstākļus, bet būt par gidu foršajā Islandē foršam cilvēkam kā alternatīva – kāpēc ne? (apzīmējums ir spēkā tikai, ja šo lasa dabas mīļotājs – urbānistiem Islandē īsti nav ko darīt (3 ielas 4 griezumos Reikjavikā, kas apskatāmas, un visa urbānija, bet daba...oooooo – tas atsevišķš stāsts). Un aizlidoju uz Islandi. Un palidoju Islandē!  Nedēļas griezumā no 3,5 brīvajām no darba dienām Islandē man trāpījās lidojams laiks tieši 3,5 dienas – šis nu ir lielākais Islandes brauciena pārsteigums  - izlidojos 2 reģionos 1,5 dienu (diena aizgāja kolēģei un diena manam Islandes draugam, kurš vēl tikai mācās lidot). Check! Latvijas karogs ir iezīmēts Islandes gaisā un pašai smaids līdz ausīm no laimes pilnīgas!

Noslēgumā

Jā, jā, jā – esmu beidzot nonākusi līdz lietas būtībai:)

1. Islandē pilotu ir apmēram tikpat, cik Latvijā. Lai arī viņiem ir daudz stāvkrastu, pauguru, kas veido termodinamiku, tomēr skarbie (vējainie) laika apstākļi ir ierobežojošs lielums paraplanierisma straujai attīstībai Islandē (viņiem ir viena skola, kas sagatavo jaunos pilotus, un kas Federācijai maksā gadā vairāk kā 14000 eur par licenci (ietver arī tiesības īstenot tandēmlidojumus, kas ir galvenais peļņas avots), gadā tiek sagatavoti 10-20 pilotu, kuri, tieši tāpat kā Latvijā, 50% neturpina lidot ilgtermiņā.
2. Individuāli varu pastāstīt arī par apmācību procesu, eksāmeniem, licencēm, sacensībām un to salīdzinājumu ar Latviju (1 dienu pavadīju ar vietējo paraplnierisma skolu – mans draugs šogad iestājās skolā un arī grib lidot) gan Islandē, gan arī Rumānijā (bija iespēja pavadīt laiku saturīgās sarunās arī ar rumāņu instruktoru – eksaminatoru par to, kā tas viss notiek kalnainajā Rumānijā).
3. Dinamika un termodinamika ir lidojamie režīmi Islandē. Vietējo lidošanas noteikumu viņiem tur nav, vadās tikai pēc starptautiskiem regulējumiem, licences ārvalstu pilotiem nepārbauda, bet jābūt galvai uz pleciem, lai tur lidotu, jo Islandē ir ļoti aktīva mazo lidmašīnu un helikopteru, kuri lido zem 300 m, gaisa satiksme.
4. Islandes piloti uzkrāj statistiku par lidojamām dienām (kas bija viens no iemesliem, kāpēc nosliecos par labu pamēģināt trāpīt lidojamu laiku Islandē maijā) https://infogr.am/paragliding-iceland--flying-days-per-month
5. Facebook ir izveidota lapa vietējiem un ārvalstu pilotiem Paraskyldan (tiesa gan, vietējie tur ļoti daudz raksta islandiešu valodā, bet, ja paņem google translator, tad būtību sarunām var saprast, vietējie brīvi pārvalda angļu valodu).
6. Braukt vienkārši palidot uz Islandi nav to vērts (vai pareizāk sakot, ir dārgi). Bet ja esi cilvēks, kuram patīk iet pārgājienos uz ledājiem, staigāties pa vulkānisko iežu ielejām, kāpt vulkānu krāteros, mērcēties termiskajos krāteros, līst vulkāniskajās pazemes alās, spokoties no ūdenskritumu otras puses, utt. – tad apvienojumā ar iespēju palidot -  ir ļoti ok (rēķinoties, ka arī tas nav lēts prieks). Islandē ir neaizmirstama daba!
7. Islande ir padārga valsts pakalpojumu ziņā (tāda auto noma, kas var nokļūt tur, kur Tev vajag, ne ceļi ved – vidēji 120 euro dienā, naktsmītnes – sākot no 40-50 eiro lētākie varianti, paēst ārpus mājas – sākot no 15 eur par kebabu vai ķīniešu nūdelēm (ja pērk produktus veikalos un uz vairākiem cilvēkiem – var iztikt gana labi un nav tik dārgi), alus (o, jā, mums taču ir alus dzērāji:)) - 10-15 euro glāze (cik liela, to gan nezināšu teikt, dzirdēju nostāstus no kolēģiem, kas vakaros ievērtēja vietējos alus bāriņus - pati šādu dzēriena tipu nelietoju). Vasarā AirBaltic uzsāk tiešos lidojumus uz Islandi, bet ap 400 eur robežās var atrast lidojumus dažādās kompānijās (ar pārsēšanos, 20 kg bagāža).
8. Un te mans piedzīvojuma lielais stāsts: atklāju sev Hike&Fly pieredzi (par kuru vietējie piloti smēja – tas taču tikai uzkāpt uz startu, kāds tur Hike). Man ar savu muguru un bez mugursomas (lightness iekares mugursomā neiet iekšā mans spārns, tā nu nesu visu uz startiem atsevišķi) tā bija lēna (uz startiem jākāpj 20-40 minūtes), bet noderīga un neaizmirstama pieredze. Un atklāju, kā tas ir - lidot arī 23.00 vakarā (šajā gada laikā Islandē tumsa praktiski neiestājas).
   
   
   
   

9. Starti (atkarībā no reģiona) ir 100-200-300 m vjl. Piebraucamo ceļu startiem praktiski nav (ja brauc atbalsta komanda un tiek īrēts džips, tad vēl var ko menedžēt). Visos startos jākāpj vien kājiņām. Dinamika iespējama (pēc vietējo pilotu teiktā) ir max 400-500 m vjl. Pati lidoju 100-300 m zonā. Islandē XC rekordi īsti netiek uzskaitīti, jo pamatā visiem ir viens – garākie lidojumi ap 50 km (tur drīzāk uz ilgumu viņi varētu sacensties), pamatā uz termodinamikas pamata (uzņem pie pauguriņa mazliet augstumu, lido uz nākamo pauguru, nākamo un nākamo...). Man vienu dienu sanāca 3 paugurus noķert, attālums – max 10-15 km (GPS trāpījās līdzi tikai pirmajā vakarā, kad iemēģināju 2 atšķirīgus startus), ko pēc tam mazliet nožēloju – tas nezināšanas pēc, ka var lidot arī savādāk:) Ņemiete visu tehniku darba kārtībā līdzi vienmēr! Vecā patiesība!).
10. No citas puses – lidot Islandē ir anormāla brīvība: brauc, redzi, ka pareizais vējš, uzkāp kalniņā un palido!
11. Piedzīvoju arī kāpšanu lejā no starta:( - un šeit joprojām škrobe, ka vēja mēris bija palicis lejā mašīnā. Kamēr kāpu uz startu (30 min), vējš iepūta tā, ka pat vietējie sēdēja korē un smēja, jo cita nekā nebija ko darīt un drīz pēc manis arī kāpa lejā (arī viņiem nebija vēja mēris:(). Lai arī pēc sajūtām bija skaidrs, ka ir pauzes vēja brāzmās, sapratu, ka neriskēšu – un šis bija tieši tas moments, kad lieti noderētu aparātiņš. Lai kā mēs gribētu lidot bez tehnoloģijām. Jap, esmu no tā kaluma cilvēkiem, kuriem lidojot patīk drošība, ne pārgalvība.
12. Islandē ekstra ir prasme startēt ar viņču – šīs prasmes daži apgūst, lai var piedalīties dažādos svētkos ar paraugdemonstrējumiem. Piloti, kas startē ar viņču, Islandē saucas – akro piloti:). Dažas viņčas pa visu valsti. Bet kādas?!... Elektrovadāmas ar daudz podziņām, tādas modernas – tik nesapratu kur tādas ražo, bet darbības princips tas pats, kas Latvijā – caur pogām un vadiem slodze, bremze, troses ietīšanas funkcija, utt... ka tik pilots tiek gaisā:)
    
    
    
    
13. Piloti kā jau piloti visā pasaulē – atsaucīgi, saprotoši, labi sarunas biedri. Un tā sajūta, ka pilots ir arī Islandē pilots, joprojām raisa manī prieku, ka tur biju un ka izdevās palidot un pavērot skaisto Islandi no gaisa un baudīt jauko pilotu kopienas kompāniju!

Inese Šubēvica

2016. gada 15. jūnijs