Adrenalīniešiem - adrenalīnsa arī uz zemes pieejams :)
Īss atstāsts par vizināšanos ar bokartiem.
Sveiki mīļie,Kādu laiku atpakaļ, kad sapratu, ka sen neesmu jūs redzējusi un, ka nepieciešams kāds pasākums, kā iemesls, lai ,ja ne jūs visus, tad kādu daļiņu no jums satiktu. Radās ideja - piedāvāt mums, trakajiem, kādu traku izklaidi - bokartus. Par šādu izklaidi uzzināju jau pagājušajā gadā, bet līdz šim nebiju saņēmusies un atradusi kompāniju. Un kur nu vēl labāka kompānija varētu būt par adrenalīniešiem. :)
Izrādās šāds pasākums uz šo brīdi pieejams tikai vienā vietā Latvijā - kā sākumā šķita 333 trasē, bet vēlāk izrādījās - Garkalnes autotrasē, kas izvietota netālu no Juglas. No mūsu instruktoriem vēlāk uzzināju, ka šī trase ziemas periodā tiek pārveidota nedaudz savādāka, lielāka, lai varētu rīkot sacensības uz ātrumu, un piedalīties gandrīz jebkurš, braucot ar savu mašīnu!!!
Kopā bijām 4 adrenalīnieši un vēl 4 draugi. Tātad - 2 komandas pa 4 cilvēkiem. Instruētāji atdzina 4 bokartus, pirms tam pārbaudot to tehnisko stāvokli. Pirmās komandas braucējiem tika pieškirti "sporta tērpi" - kombinezons, ķivere un cimdi.Pats uzvilkšanas process jau izraisīja pozitīvas emocijas - dažam kombinezons stipri par lielu, citam "tā tik vien bija", dažam ķivere tāda lielāka trāpījusies, līdz ar to atgādinot kosmonautu. :)
Bilde ar nosaukumu "pirms starta" un aidā "pa zirgiem". Katram izvēlēts viens braucamais un tiklīdz kā instruētājs iedarbinājis bokarta motoru, var doties trasē. Izlemts braukt 2 x pa 15 min, jo nu pusstunda non stopā ir diezgan pagrūti. Kamēr viens četrinieks vizinās, otrs - stāv malā un vēro no malas un priecājas par braucējiem. Nepaiet ne ilgs laiks- jau pirmā avārija - viens bokarts apgāzies. Aizmirsu pieminēt, ka pirms braukšanas izlasījām un parakstījāmies par drošības noteikumiem, kuros bija minēts, ja bokarts apgāžas, tad nedrīkst kāpt arā un ņemt kājas nost no pedāļiem :D:D:D
Pārējie - taisot putekļus un pieducinot pierīgas mežu, izbauda braucienu. Pirmais braukšanas laiks beidzas, un pirmais četrinieks ar platu smaidu sejā finišē. Nododot formas tērpus nākamajiem, pie reizes tiek stāstīts par emocijām ....baigi krata... un tur tas līkums ir vistrakākais... un jātur mute ciet, lai putekļi nesaiet iekšā...
Startē otrais četrinieks. Šī braukšanas laikā atgadās kāda cita ķibele - viens bokarts izstājas no spēles uz kādu brīdi, man nezināmu iemeslu (vai arī manas sliktās atmiņas) dēļ. Puiši kaut ko pieskrūvē, salabo, paducina līdz ziliem dūmiem - un gatavs. Šajā brīdī izmantoju iespēju uzdot dažus tehniskus jautājumus un noskaidroju, ka šiem apaarātiem katram ir pa 9 zirgspēkiem un maksimālais ātrums ir 40 km/h.
Pēc brīža pirmā komanda atkal trasē. Un jāsaka - laikam šodien par mūsu piedzīvojumiem un atmiņām bija parūpējies kāds no augšas... atkal ķibele. Kristapa vadītajam bokartam paveicās uzbraukt uz kaut kā tāda, kas pārdūra riepu un tā trīs apļu laikā palika pavisam plakana. Piespiedu finišs.
Lai nu kā- piedzīvojumu mums netrūka, un pozitīvo emociju arī ne.
Braucot prom no šīs vietas, tika izteikta vēlēšanās braukt kompānijā ar kartingiem....tā kā ... sekojiet informācijai :)
Katrīne Strode
2010. gada 22. septembris
