Atskaite par ADRENALĪNS kluba moto braucienu (GALERIJA)
Man viss sākās ar to, ka no rīta konstatēju, ka mopēdam akumulators tukšs – nu tā, ka pavisam tukšs (dziļā izlāde).
30 minūtes lādēju, bet motoru griež ļoti vāji. Iedarbināt nevar. Zvanu Dzenim – viņš steidz pie manis ar “vadiem”, lai iedarbinātu manu mopēdu. Atbrauca ar baltu dzīvokļa elektrības vadu! :D Beigās atradu savus vadus ar krokodiliem tikai ļoti zemas kvalitātes un saplīsušus. No krokodiliem vadi bija atdalījušies. Nomizojām vadus uztinām uz krokodiliem un likām pie auto akumulatora. Mēģinām iedarbināt mopēdu – nekā. Vadi tikai sāk kūpēt – vadi nespēj novadīt nepieciešamo strāvas stiprumu. Beigās noskrūvējām akumulatoru no Dzeņa motocikla, ar to piedarbinājām mopēdu, tad pie darbojošās mopēda uzlikām atpakaļ tam tukšo akumulatoru. Problēma bija atrisināta. Pēc pāris stundu brauciena mopēdu varēja piedarbināt no tā paša pustukšā akumulatora.
Kad mopēds bija dabūts pie dziesmas, tad steidzām uz tikšanās punktu Juglā. Bijām kopā seši – es, Dzenis, Kaspars, Zane, Santa un Toms. Izbraucām 30 minūtes vēlāk, kā plānots. Palaidām izsekošanas programmu GLYMPSE, lai interesenti var mums sekot līdzi, kur un ar kādu ātrumu braucam. Dzenis bija izplānojis ļoti interesantu maršrutu. Braucām pa līkumainiem ceļiem, tikko uzlietiem asfaltiem, salāpītiem ceļiem, kur ielāps uz ielāpa, pa grants ceļiem, kad smagais auto pabrauc garām un Tu vispār vairs neko neredzi, braucām arī būtībā pa bezceļiem, kur plānots likt šosejas asfaltu, bet šobrīd izdangāts grants bezceļš. Brauciens līdz Līgatnei bija episks. Pa ceļam uz Līgatni pazaudējām Zani astē. Viņa atpalika un māja, lai visi brauc pa priekšu, pēc tam viņu ceļa malā gaidījām 15 minūtes.
Zane laikam bija aizbraukusi pa citu ceļu, kā jau sievietei pienākas. :D
Līgatnē staigājām pa alām-pagrabiem, dzērām raudzētu bērzu sulu un ēdām tikko izceptus pīrāgus.
Tālāk devāmies uz Zvārtes iezi.
Santai un Tomam bija jāsteidz mājās un viņi devās prom. Tikmēr pārējie devāmies augšā uz Zvārtes iezi. Ļoti skaista vieta. Nezināju, ka Latvijā ir šāda krauja.
Atpakaļ ceļā piestājām Siguldā, kur paēdām kārtīgas vakariņas. Tālāk es ar Dzeni samainījāmies ar braucamajiem – es ar motociklu, Dzenis ar mopēdu. :D
Rezultātā es nespēju noturēties un līdz Garkalnei atvilku vepri un braucu ap 150-170 km/h. Kaspars un Zane ņipri vilka pakaļ. Dzenis kaut kur tālu aizmugurē bija ar manu mopēdu! :D Kad iztrakojos, tad pie Garkalnes samainījāmies atpakaļ ar braucamajiem un devāmies pa mājām. Mopēds pēc brauciena ar motociklu līdz pat 170 km/h šķita, ka ir palicis vēl mazjaudīgāks, kā pirms tam. :D Kaspars Juglā nogriezās pa labi, lai brauktu uz mājām Ķekavā. Palikām trijatā – es, Dzenis, Zane. Pie Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Rolands (Dzenis) saka Zanei, ka vajag pārbaudīt, kā iet motocikli un vajag uzskrieties, kad luksoforā iedegsies zaļā gaisma. Rezultātā Zane sagāzēja moci, startēja pie dzeltenā un, protams, kā jau trakajai Zanei obligāti vajag izcelties – viņa ar šo sagāzēšanu parāva ratā, bet nesamulsa un tā arī nobrauca metrus 30 uz pakaļējā rata un bija pirmā. :D
Kopumā super izdevusies diena! Visi apmierināti un ADRENALĪNS rulllllēēēēē!!! :)
